Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
Ka ca ka olthui he ngaithuen lamtah ka olpaek he na taengah khoem ne.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Ka olpaek he ngaithuen lamtah hing puei. Ka olkhueng he na mikhmuh ah thenhnaih la om saeh.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Te te na kutdawn dongah hlaengtang lamtah na lungbuei cabael dongah daek lah.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Cueihnah te, “Ka ngannu nang tah,” ti nah lamtah yakmingnah te pacaboeina la khue.
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
Rhalawt nu taeng lamkah khaw, kholong nu kah hoem ol lamkah khaw namah aka ngaithuen ham ni.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
Ka im bangbuet kah thohhuel long ka dan.
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
Te vaengah hlangyoe rhoek te ka hmuh tih cadong ca rhoek khuiah a lungbuei aka talh khaw ka yakming.
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
Huta imdak kah bangkil te a paan tih huta im kah longpuei la luei.
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
Hlaemhmah ah, khothun kholaeh ah, khoyin yinthuem neh khohmuep ah khaw, cet.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
Anih aka doe ham huta ngawn tah pumyoi hnisui neh a lungbuei a uep coeng ke.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
Tekah huta tah hue a sak tih a im ah khaw a thinthah. A khopha khaw duem pawh.
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
Tahae nawn ah imkawt ah, tahae ah toltung neh bangkil takuem ah rhongngol coeng.
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
Tekah cadong te a sol tih a mok, a maelhmai khaw a cadong ham a tanglue pah tih cadong te,
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
Kamah taengkah rhoepnah hmueih neh tihnin ah tah ka olcaeng te ka thuung coeng.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Te dongah nang doe ham neh na mikhmuh ah toem hamla ka mop tih nang kam hmuh tangloeng.
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
Ka soengca te Egypt hnitang, cenlang, hniphaih neh ka phaih coeng.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
Ka thingkong dongah murrah, thingul, thingsa ka khueh thil coeng.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Halo lah a hlo neh mincang duela hmilhmal sih lamtah, pumnai neh yoka sih.
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
Tongpa loh a im ah om pawt tih khohla ah yiin la cet coeng.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
A kut dongah tangka cun a khuen tih hlalum hnin ah ni a im la ha pawk eh?,” a ti.
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
Anih te a rhingtuknah cungkuem neh a yoek tih a hmuilai kah hamsum neh a heh.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
Te dongah huta hnukah maeh la aka poeh vaito bangla, aka ang thuituennah dongkah khocin rhui bangla cet.
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
Vaa loh pael khuila a kun paitok bangla a thin te thaltang loh a khoh pah duela a hinglu te ming pawh.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Te dongah ca rhoek loh kai ol he hnatun uh lamtah ka ka dongkah olthui he hnatung uh laeh.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Anih kah longpuei la mael boeh, na lungbuei te anih kah a hawn la khohmang sak boeh.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
Anih loh hmalaem la muep a cungku sak tih aka tlung rhoek khaw boeih a ngawn coeng.
