Salamana Pamācības 6
1 Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
O anake, ie nampipok’ antoke am’ondatio, lehe nañoho-pitàñe hitsoake ty ambahiny,
2 Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
ie finandri’ ty entan-tsoñi’o, vinandibandi’ ty fireham-bava’o,
3 Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
Ano zao, ty anake toke: Mivotsora, ie fa nihotrak’ am-pità’ ondatio: akia, mireha ama’e, imaneo halaly indatiy!
4 Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
Ampifoneño roro o maso’oo, tsy hidrodreke o vohomaso’oo.
5 Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
Mibolitira hoe hirañe an-tañañe, naho hoe kibo am-pitàm-pikehe.
6 Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
Akia mb’ami’ty vitike, ry tembo, haraharao o sata’eo vaho mahihira!
7 Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
Ie tsy amam-pifehe, tsy amam-pisary, tsy amam-pandily,
8 Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
fe kotepè’e ami’ty asara ty hane’e, vaho atonto’e am-pitatahañe o lintse’eo.
9 Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
Pak’ ombia irehe te mbe hitozoke, ty mpitsorotake tia? Ombia t’ie hitroatse amy firoroa’o?
10 Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
Mikonkòñe kedeke, miroro tsi-ampe, mifehefare hitofa’o heike:
11 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
le hiambotraha’ ty hararahañe hoe malaso, vaho ty hapoiañe hoe lahifihaty.
12 Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
Ty lahi-tembo naho i lahiaga: i mpañariok’ am-bava vìlañey,
13 Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
ami’ty maso mipie, an-tomboke mitsao tane, an-drambo-taña manondrotondro,
14 Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
ie am-pikitrohan-draty an-tro’e nainai’e, ro mbore mikilily, mitolom-pamitse fifalaiñañe;
15 Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
Aa le, hiambotraha’ ty hankàñe ami’ty manao zao le ho demoke tsy lefe jangañeñe.
16 Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
Eneñe ty raha heje’ Iehovà, Eka, fito ro tiva ama’e:
17 Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
ty fihaino mievoñevoñe, ty fameleke mandañitse, ty fitàñe mampiori-dio-maly,
18 Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
ty troke mikitro-karatiañe, ty fandia mifajifajy mb’an-katsivokarañe,
19 Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
ty mpitalily vilañe, mikofòke lañitse, naho ty mampiboele fifankalaiñañe an-drolongo’e.
20 Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
O anake, ambeno ty lilin-drae’o, vaho ko apo’o ty fañòhan-drene’o.
21 Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
Ifeheo an-tro’o ao nainai’e; rohizo am-bozo’o eo.
22 Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
Hiaoloa’e te mijelanjelañe, ie màndre, hambena’e; tsekake le ivesovesoa’e.
23 Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
Toe failo o lilio, naho hazavàñe t’i Hake, vaho lalan-kaveloñe o endake fanoroañeo.
24 Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
Hikalañe azo tsy homb’ amy tsimirirañey, ami’ty lela-malama’ i karapiloy.
25 Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
Ko irie’o an-troke ty hamontramontra’e, asoao tsy ho tsepahe’ ty vohomaso’e.
26 Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
Vonga-mofo ty tamben-tsimirirañe, fa naho vali’ ondaty, le i fiaiñe sarotsey ty itsindroha’e.
27 Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
Naho otroñe’ ondaty añ’araña’e ao ty afo, tsy hirehetse hao ty saro’e?
28 Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
Mete lia’ondaty hao ty vae mirekake, tsy hahamae’ o fandia’eo?
29 Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
Izay ty fifandian-tihy ami’ty vali’ ondaty: tsy mete tsy liloveñe ty mitsapa aze.
30 Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
Tsy injè’ ondatio ty mpampikametse te mikizo hampahaeneñe ty fiai’e saliko,
31 Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
fa ndra ie, naho tsepake, ro hañavake im-pito, fonga hondroha’e ze vara añ’akiba’e ao.
32 Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
Akore ty hagegea’ ty mañarapilo an-drakemba: fa sata’ ty handrotsa-batañe.
33 Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
Vono-troboke naho hasalarañe ty ho zoe’e, vaho tsy ho faopaoheñe ka i inje’ey.
34 Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
Mampiforoforo ondaty ty famarahiañe, tsy hapo’e amy andro hamalea’e fatey.
35 Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
Tsy handrambesa’e ondroke, tsy mahatèke aze t’ie ampitoboroñan-dravoravo.
