Salamana Pamācības 6
1 Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
Wuoda, ka isechiwo singo ni jabathi, kata ka isingori ni inichul ni ngʼat mikia gope,
2 Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
ka diponi omaki nikech gima ne iwacho, mi idwodori kod weche mane oa e dhogi,
3 Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
to tim kama, wuoda, mondo ibed thuolo, nikech isepodho e lwet jabathi: Dhiyo kendo ibolri e nyime; bangʼe to ikwa jabathino oweyi thuolo!
4 Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
Kik iwe nindo ohingi, kata ayula wangʼ oteri.
5 Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
To resri ibed thuolo, mana kaka mwanda mayombo jadwar, kata kaka winyo matony e obadho mar jamak winy.
6 Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
In janyawo, dhi ir biye; mondo ineye kendo ipar yoregi, mondo ibed mariek!
7 Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
Biye onge jatelo kata jaloch kata ruoth,
8 Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
to kata kamano, gikano chiembgi e ndalo oro, kendo gichoko chiembgi e ndalo keyo.
9 Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
In jasamuoyo, nyaka karangʼo ma ibiro bedo kinindo aninda kanyo? Karangʼo mibiro chiewoe mondo ia e nindo?
10 Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
Nindo matin, ayula wangʼ matin, kwakruok matin kiyweyo,
11 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
to dhier biro monji ka janjore kendo chan ka jalweny momanore.
12 Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
Ngʼat mamono kendo jaricho mawuotho awuotha kowacho weche mogak,
13 Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
oningʼo wangʼe, owuoyo gi tiendene ka ogoro piny, kendo ogwelo ji gi lith lwetene,
14 Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
ochano richo kod miriambo ei chunye, kinde duto okelo miero.
15 Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
Kuom mano, masira biro make maloye apoya nono; notieke apoya nono, maonge resruok.
16 Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
Nitie gik moko auchiel ma Jehova Nyasaye mon-go, chutho gin gik moko abiriyo ma ok more:
17 Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
wenge mag sunga, lep mariambo, lwedo machwero remo maonge ketho,
18 Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
chuny machano chenro maricho, tiende maringo kadhi e richo,
19 Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
jahang wach mawacho miriambo kendo ngʼatno makelo miero e kind jowete.
20 Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
Wuoda, rit chike wuonu kendo kik iwe puonj minu.
21 Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
Kan-gi ka ipandogi e chunyi nyaka chiengʼ; twegi e ngʼuti motegno.
22 Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
Ka iwuotho, to gibiro chiki; to ka inindo, to giniriti; to ka ichiewo, to giniwuo kodi.
23 Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
Nikech chikegi gin taya, to puonjni en ler, kendo kwer mikwerogo ngʼato kuom gima otimo marach kelo mana ngima,
24 Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
mamiyo ibedo mabor gi dhako mandhaga kaachiel gi lep mayom mar dhako mabayo.
25 Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
Kik ber mare mineno gi wangʼ omi chunyi gombe kata weye oywayi kolombi gi wangʼe.
26 Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
Nikech ochot nyalo miyo ibed matin maromo gi nengo makati, to dhako ma jachode biro tieko ngimani.
27 Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
Bende ngʼato nyalo tingʼo mach e kore, ma lepe ok owangʼ?
28 Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
Bende ngʼato nyalo wuotho e mirni mar mach maliel, ma ok tiendene owangʼ?
29 Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
Ma e kaka ngʼat ma terore gi chi ngʼat machielo chalo; ngʼato angʼata ma omule ok notony ma ok okum.
30 Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
Ji ok cha jakuo kokwalo chiemo mondo ogaago kech kodenyo.
31 Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
Kata kamano ka omake, to nyaka ochul nyadibiriyo, kata obedo ni en nengo mapek kuome makawo mwandu mag ode duto.
32 Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
To ngʼat ma terore gi chi ngʼat machielo onge gi rieko, ngʼat matimo kamano ketho ngimane owuon.
33 Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
Pokne en chwat kod wichkuot kendo nobed gi wichkuot ma ok norum.
34 Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
Nimar nyiego mamako chwor dhakono nyalo kelo tho, omiyo ka ochulo kuor, to nobed maonge ngʼwono kata matin.
35 Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
Ok enoyie chudo moro amora; ok enoyie asoya kata obedo ni en gima duongʼ manade.
