Salamana Pamācības 6
1 Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
Min Søn: har du borget for din næste og givet en anden Haandslag,
2 Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
er du fanget ved dine Læber og bundet ved Mundens Ord,
3 Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
gør saa dette, min Søn, og red dig, nu du er kommet i Næstens Haand: Gaa hen uden Tøven, træng ind paa din Næste;
4 Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
und ikke dine Øjne Søvn, ej heller dine Øjenlaag Hvile,
5 Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
red dig som en Gazel af Snaren, som en Fugl af Fuglefængerens Haand.
6 Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
Gaa hen til Myren, du lade, se dens Færd og bliv viis.
7 Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
Skønt uden Fyrste, Foged og Styrer,
8 Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
sørger den dog om Somren for Æde og sanker sin Føde i Høst.
9 Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
Hvor længe vil du ligge, du lade, naar staar du op af din Søvn?
10 Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
Lidt Søvn endnu, lidt Blund, lidt Hvile med samlagte Hænder:
11 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
som en Stimand kommer da Fattigdom over dig, Trang som en skjoldvæbnet Mand.
12 Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
En Nidding, en ussel Mand er den, som vandrer med Falskhed i Munden,
13 Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
som blinker med Øjet, skraber med Foden og giver Tegn med Fingrene,
14 Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
som smeder Rænker i Hjertet og altid kun ypper Kiv;
15 Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
derfor kommer hans Undergang brat, han knuses paa Stedet, kan ikke læges.
16 Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
Seks Ting hader HERREN, syv er hans Sjæl en Gru:
17 Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
Stolte Øjne, Løgnetunge, Hænder, der udgyder uskyldigt Blod,
18 Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
et Hjerte, der udtænker onde Raad, Fødder, der haster og iler til ondt,
19 Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
falsk Vidne, der farer med Løgn, og den, som sætter Splid mellem Brødre.
20 Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
Min Søn, tag Vare paa din Faders Bud, opgiv ikke din Moders Belæring,
21 Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
bind dem altid paa dit Hjerte, knyt dem fast om din Hals;
22 Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
paa din Vandring lede den dig, paa dit Leje vogte den dig, den tale dig til, naar du vaagner;
23 Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
thi Budet er en Lygte, Læren Lys, og Tugtens Revselse Livets Vej
24 Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
for at vogte dig for Andenmands Hustru, for fremmed Kvindes sleske Tunge!
25 Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
Attraa ej i dit Hjerte hendes Skønhed, hendes Blik besnære dig ej!
26 Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
Thi en Skøge faar man blot for et Brød, men Andenmands Hustru fanger dyrebar Sjæl.
27 Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
Kan nogen bære Ild i sin Brystfold, uden at Klæderne brænder?
28 Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
Kan man vandre paa glødende Kul, uden at Fødderne svides?
29 Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
Saa er det at gaa ind til sin Næstes Hustru; ingen, der rører hende, slipper for Straf.
30 Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
Ringeagter man ikke Tyven, naar han stjæler for at stille sin Sult?
31 Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
Om han gribes, maa han syvfold bøde og afgive alt sit Huses Gods.
32 Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
Afsindig er den, der boler med hende, kun en Selvmorder handler saa;
33 Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
han opnaar Hug og Skændsel, og aldrig udslettes hans Skam.
34 Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
Thi Skinsyge vækker Mandens Vrede, han skaaner ikke paa Hævnens Dag;
35 Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
ingen Bøde tager han god; store Tilbud rører ham ikke.
