Salamana Pamācības 6
1 Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
Sine moj, kad jamčiš bližnjemu svojem i daš svoju ruku drugome,
2 Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
vezao si se vlastitim usnama, uhvatio se riječima svojih usta;
3 Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
učini onda ovo, sine moj: oslobodi se! Jer si dopao u ruke bližnjemu svojemu; idi, baci se preda nj i salijeći bližnjega svoga.
4 Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
Ne daj sna svojim očima ni drijema svojim vjeđama;
5 Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
otmi se kao gazela iz mreže i kao ptica iz ruku ptičaru.
6 Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
Idi k mravu, lijenčino, promatraj njegove pute i budi mudar:
7 Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
on nema vođe, nadzornika, ni nadstojnika,
8 Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
ljeti se sebi brine za hranu i prikuplja jelo u doba žetve.
9 Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
A ti, dokle ćeš, lijenčino, spavati? Kad ćeš se dići oda sna svoga?
10 Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
Još malo odspavaj, još malo odrijemaj, još malo podvij ruke za počinak
11 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
i doći će tvoje siromaštvo kao skitač i tvoja oskudica kao oružanik.
12 Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
Nevaljalac i opak čovjek hodi s lažljivim ustima;
13 Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
namiguje očima, lupka nogama, pokazuje prstima;
14 Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
prijevare su mu u srcu, snuje zlo u svako doba, zameće svađe.
15 Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
Zato će mu iznenada doći propast, i učas će se slomiti i neće mu biti lijeka.
16 Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
Šest je stvari koje Gospod mrzi, a sedam ih je gnusoba njegovu biću:
17 Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
ohole oči, lažljiv jezik, ruke koje prolijevaju krv nevinu,
18 Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
srce koje smišlja grešne misli, noge koje hitaju na zlo,
19 Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
lažan svjedok koji širi laži, i čovjek koji zameće svađe među braćom.
20 Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
Sine moj, čuvaj zapovijedi oca svoga i ne odbacuj nauka matere svoje.
21 Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
Priveži ih sebi na srce zauvijek, ovij ih oko svoga grla;
22 Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
da te vode kada hodiš, da te čuvaju kada spavaš i da te razgovaraju kad se probudiš.
23 Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
Jer je zapovijed svjetiljka, pouka je svjetlost, opomene stege put su života;
24 Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
da te čuvaju od zle žene, od laskava jezika tuđinke.
25 Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
Ne poželi u svom srcu njezine ljepote i ne daj da te osvoji trepavicama svojim,
26 Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
jer bludnici dostaje i komad kruha, dok preljubnica lovi dragocjeni život.
27 Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
Može li tko nositi oganj u njedrima a da mu se odjeća ne upali?
28 Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
Može li tko hoditi po živom ugljevlju a svojih nogu da ne ožeže?
29 Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
Tako biva onomu tko ide k ženi svoga bližnjega: neće ostati bez kazne tko god se nje dotakne.
30 Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
Ne sramote li lupeža sve ako je krao da gladan utoli glad:
31 Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
uhvaćen, on sedmerostruko vraća i plaća svim imanjem kuće svoje.
32 Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
Nerazuman je, dakle, tko se upušta s preljubnicom; dušu svoju gubi koji tako čini.
33 Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
Bruke i sramote dopada i rug mu se nikad ne briše.
34 Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
Jer bijesna je ljubomornost u muža: on ne zna za milost u osvetni dan;
35 Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
ne pristaje ni na kakav otkup i ne prima ma kolike mu darove dao.
