Salamana Pamācības 6
1 Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
Ka ca, na hui ham rhi na khang tih kholong ham na kut na tum atah,
2 Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
Na ka dongkah olthui loh n'hlaeh coeng tih na ka dongkah olthui loh n'khaih.
3 Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
Te te na saii dongah ka ca aw, na huul uh cakhaw na hui kah kut ah ni na pha hae. Te dongah cet, mawn lamtah na hui hloep laeh.
4 Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
Na mik te ih sak boeh, na mikkhu te ngam boeh.
5 Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
Kut dongkah kirhang bangla sayuep kut dongkah vaa bangla namah huul uh laeh.
6 Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
Kolhnaw aw lunghi taengla cet lah, anih kah khosing ke hmu lamtah cueih van lah.
7 Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
A taengah rhalboei khaw, rhoiboei khaw, aka taemrhai ham khaw om mai pawh.
8 Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
Khohal ah a buh te a soepsoei tih cangah ah a caak te a yoep.
9 Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
Kolhnaw aw me hil nim na yalh vetih na ih lamloh me vaengah nim na thoh ve?
10 Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
Bet ih, bet ngam, kut poem bet neh na yalh.
11 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
Te vaengah na khodaeng te aka cet paitai bangla, na tloelnah loh photling aka bai hlang bangla ha pawk ni.
12 Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
Aka muen hlang neh boethae hlang tah a ka dongkah olhmaang nen ni a pongpa.
13 Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
A mik neh a mikhip, a kho neh a thui, a kutdawn neh a thuinuet.
14 Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
A lungbuei kah a calaak neh a tuetang takuem ah boethae bueng a paem tih, tingtoehnah neh hohmuhnah a khuen.
15 Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
Te dongah amah kah rhainah loh buengrhuet a thoeng thil vetih hoeihnah om kolla khaem pahoi ni.
16 Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
He parhuk he BOEIPA loh a thinah tih a hinglu dongah tueilaehkoi khuikah tueilaehkoi parhih tah.
17 Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
A honghi lai aka ludoeng kah a mik, ommongsitoe kah thii aka long sak kah a kut,
18 Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
Boethae kopoek aka paem lungbuei, boethae dongla aka yong paitok kho,
19 Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
A hong kah laipai loh laithae ol a sat tih pacaboeina lakli ah tingtoehnah la a khuen.
20 Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
Ka ca, na pa kah olpaek te kueinah lamtah na nu kah olkhueng phap sut boeh.
21 Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
Na lungbuei ah rhawp hlaengtang lamtah na rhawn ah rhawp laikoeinah lah.
22 Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
Na caeh vaengah nang m'mawt vetih na yalh vaengah nang te n'tawt ni, na haenghang vaengah nang n'lolmang puei ni.
23 Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
Olpaek tah hmaithoi ni, olkhueng khaw vangnah ni, thuituennah dongkah toelthamnah khaw hingnah longpuei ni.
24 Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
Huta thae taeng lamkah neh kholong nu ol hnal lamloh nang aka ngaithuen ham ni.
25 Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
A sakthen te na thinko nen khaw nai boeh, a mikkhu neh nang te n'hloih boel saeh.
26 Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
Pumyoi nu tah buh hluem ham ni, tedae hlang yuu loh hinglu phutlo khaw a hoem.
27 Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
Hlang kah a rhang dongah hmai a poep lalah a himbai te hoeh mahpawt a?
28 Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
Hlang pakhat te hmai-alh dongah a caeh lalah a kho te duih mahpawt a?
29 Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
A hui kah yuu te aka kun thil tih aka ben tah pakhat khaw hmil tangloeng mahpawh.
30 Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
A hinglu kah a lamlum dip sak hamla a huen atah hlanghuen te hlang loh hnoelrhoeng mahpawt a?
31 Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
A hmuh uh atah a pueh parhih la a sah saeh lamtah a im kah a boei a rhaeng te boeih a phai saeh.
32 Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
Lungbuei aka talh huta tah samphaih, a hinglu aka phae long ni te te a saii.
33 Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
Tlohtat neh yah a dong vetih anih kokhahnah te hmata mahpawh.
34 Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
Phulohnah khohnin ah a va kah kosi neh thatlainah dongah lungma ti mahpawh.
35 Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
A mikhmuh kah tlansum pakhat khaw khuen pah pawt vetih kapbaih yet cakhaw huem pah mahpawh.
