Salamana Pamācības 5
1 Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
Moj sin, prisluhni moji modrosti in svoje uho pripogni k mojemu razumevanju,
2 Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
da boš lahko upošteval preudarnost in da bodo tvoje ustnice lahko obvarovale spoznanje.
3 Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
Kajti ustnice tuje ženske kapljajo kakor satovje in njena usta so bolj prilizljiva kakor olje,
4 Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
toda njen konec je grenek kakor pelin, oster kakor dvorezen meč.
Njena stopala gredo dol k smrti, njeni koraki se prijemljejo pekla. (Sheol h7585)
6 Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
Da ne bi preudarjal steze življenja, njene poti so premične, da jih ti ne moreš spoznati.
7 Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
Zato mi torej prisluhnite, oh vi otroci in ne odidite od besed mojih ust.
8 Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
Svojo pot odstrani daleč od nje in ne pridi blizu vrat njene hiše,
9 Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
da ne bi svoje časti dal drugim in svojih let krutemu,
10 Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
da ne bi bili tujci nasičeni s tvojim premoženjem in bi bili tvoji napori v hiši tujca
11 Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
in boš končno žaloval, ko bo tvoje meso in tvoje telo iztrošeno
12 Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
in rečeš: »Kako sem sovražil poučevanje in je moje srce preziralo opomin
13 Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
in nisem ubogal glasu svojih učiteljev niti svojega ušesa nagnil k tem, ki so me poučevali!
14 Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
Bil sem skoraj v vsem zlu v sredi skupnosti in zbora.«
15 Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
Pij vode iz svojega lastnega vodnega zbiralnika in tekoče vode iz svojega lastnega izvira.
16 Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
Naj bodo tvoji studenci razpršeni naokoli in reke vodá po ulicah.
17 Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
Naj bodo samo tvoji lastni in ne s teboj [tudi] tujčevi.
18 Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
Naj bo tvoj studenec blagoslovljen in razveseljuj se z ženo svoje mladosti.
19 Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
Ona naj bo kakor ljubeča košuta in prijetna srna. Naj te njene prsi zadovoljijo ob vseh časih in vedno bodi očaran z njeno ljubeznijo.
20 Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
Zakaj hočeš biti ti, moj sin, očaran s tujo žensko in objemati naročje tujke?
21 Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
Kajti človekove poti so pred Gospodovimi očmi in on preudarja vsa njegova ravnanja.
22 Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
Njegove lastne krivičnosti bodo zlobnega vzele k sebi in držan bo z vrvmi svojih grehov.
23 Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
Umrl bo brez poučevanja in v veličini svoje neumnosti bo zašel na stranpot.
