Salamana Pamācības 5
1 Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
fili mi adtende sapientiam meam et prudentiae meae inclina aurem tuam
2 Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
ut custodias cogitationes et disciplinam labia tua conservent
3 Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
favus enim stillans labia meretricis et nitidius oleo guttur eius
4 Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
novissima autem illius amara quasi absinthium et acuta quasi gladius biceps
pedes eius descendunt in mortem et ad inferos gressus illius penetrant (Sheol h7585)
6 Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
per semitam vitae non ambulat vagi sunt gressus eius et investigabiles
7 Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
nunc ergo fili audi me et ne recedas a verbis oris mei
8 Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
longe fac ab ea viam tuam et ne adpropinques foribus domus eius
9 Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
ne des alienis honorem tuum et annos tuos crudeli
10 Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
ne forte impleantur extranei viribus tuis et labores tui sint in domo aliena
11 Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
et gemas in novissimis quando consumpseris carnes et corpus tuum et dicas
12 Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
cur detestatus sum disciplinam et increpationibus non adquievit cor meum
13 Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
nec audivi vocem docentium me et magistris non inclinavi aurem meam
14 Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
paene fui in omni malo in medio ecclesiae et synagogae
15 Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
bibe aquam de cisterna tua et fluenta putei tui
16 Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
deriventur fontes tui foras et in plateis aquas tuas divide
17 Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
habeto eas solus nec sint alieni participes tui
18 Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
sit vena tua benedicta et laetare cum muliere adulescentiae tuae
19 Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
cerva carissima et gratissimus hinulus ubera eius inebrient te omni tempore in amore illius delectare iugiter
20 Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
quare seduceris fili mi ab aliena et foveris sinu alterius
21 Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
respicit Dominus vias hominis et omnes gressus illius considerat
22 Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
iniquitates suae capiunt impium et funibus peccatorum suorum constringitur
23 Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
ipse morietur quia non habuit disciplinam et multitudine stultitiae suae decipietur
