Salamana Pamācības 5
1 Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
Fili mi, attende ad sapientiam meam, et prudentiae meae inclina aurem tuam,
2 Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
ut custodias cogitationes, et disciplinam labia tua conservent. Ne attendas fallaciae mulieris.
3 Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
favus enim distillans labia meretricis, et nitidius oleo guttur eius.
4 Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
novissima autem illius amara quasi absinthium, et acuta quasi gladius biceps.
Pedes eius descendunt in mortem, et ad inferos gressus illius penetrant. (Sheol h7585)
6 Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
Per semitam vitae non ambulant, vagi sunt gressus eius, et investigabiles.
7 Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
Nunc ergo fili mi audi me, et ne recedas a verbis oris mei.
8 Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
Longe fac ab ea viam tuam, et ne appropinques foribus domus eius.
9 Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
Ne des alienis honorem tuum, et annos tuos crudeli.
10 Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
ne forte implentur extranei viribus tuis, et labores tui sint in domo aliena,
11 Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
et gemas in novissimis, quando consumpseris carnes tuas et corpus tuum, et dicas:
12 Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
Cur detestatus sum disciplinam, et increpationibus non acquievit cor meum,
13 Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
nec audivi vocem docentium me, et magistris non inclinavi aurem meam?
14 Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
Pene fui in omni malo, in medio ecclesiae et synagogae.
15 Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
Bibe aquam de cisterna tua, et fluenta putei tui:
16 Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
Deriventur fontes tui foras, et in plateis aquas tuas divide.
17 Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
Habeto eas solus, nec sint alieni participes tui.
18 Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
Sit vena tua benedicta, et laetare cum muliere adolescentiae tuae:
19 Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
cerva charissima, et gratissimus hinnulus. ubera eius inebrient te in omni tempore, in amore eius delectare iugiter.
20 Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
Quare seduceris fili mi ab aliena, et foveris in sinu alterius?
21 Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
Respicit Dominus vias hominis, et omnes gressus eius considerat.
22 Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
Iniquitates suas capiunt impium, et funibus peccatorum suorum constringitur.
23 Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
Ipse morietur, quia non habuit disciplinam, et in multitudine stultitiae suae decipietur.
