< Salamana Pamācības 5 >

1 Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
My son! Give attention to my wisdom, Incline your ear to my understanding,
2 Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
To observe thoughtfulness, And your lips keep knowledge.
3 Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
For the lips of a strange woman drop honey, And her mouth [is] smoother than oil,
4 Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
And her latter end [is] bitter as wormwood, Sharp as a sword [with] mouths.
5 Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
Her feet are going down to death, Her steps take hold of Sheol. (Sheol h7585)
6 Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
The path of life—lest you ponder, Her paths have moved—you do not know.
7 Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
And now, you sons, listen to me, And do not turn from sayings of my mouth.
8 Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
Keep your way far from off her, And do not come near to the opening of her house,
9 Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
Lest you give your splendor to others, And your years to the fierce,
10 Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
Lest strangers be filled [with] your power, And your labors in the house of a stranger,
11 Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
And you have howled in your latter end, In the consumption of your flesh and your food,
12 Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
And have said, “How I have hated instruction, And my heart has despised reproof,
13 Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
And I have not listened to the voice of my teachers, And have not inclined my ear to my teachers.
14 Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
As a little thing I have been all evil, In the midst of an assembly and a congregation.”
15 Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
Drink waters out of your own cistern, Even flowing ones out of your own well.
16 Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
Let your fountains be scattered abroad, In broad places streams of waters.
17 Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
Let them be to you for yourself, And not to strangers with you.
18 Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
Let your fountain be blessed, And rejoice because of the wife of your youth,
19 Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
A doe of loves, and a roe of grace! Let her loves satisfy you at all times, Magnify yourself in her love continually.
20 Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
And why do you magnify yourself, My son, with a stranger? And embrace the bosom of a strange woman?
21 Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
For the ways of each are before the eyes of YHWH, And He is pondering all his paths.
22 Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
His own iniquities capture the wicked, And he is holden with the ropes of his sin.
23 Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
He dies without instruction, And magnifies himself in the abundance of his folly!

< Salamana Pamācības 5 >