Salamana Pamācības 5
1 Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
My son, attend unto my wisdom; to my understanding incline thou thy ear:
2 Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
That thou mayest observe discretion, and that thy lips may keep knowledge.
3 Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
For as of fine honey drop the lips of an adulterous woman, and smoother than oil is her palate;
4 Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
But her end is bitter as wormwood, it is sharp as a two-edged sword.
Her feet go down to death, her steps take firm hold on the nether world: (Sheol h7585)
6 Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
So that she cannot balance the path of life; her tracks are unsteady, and she knoweth it not.
7 Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
And now, O ye children, hearken unto me, and depart not from the sayings of my mouth.
8 Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
Remove far from her thy way, and come not nigh to the door of her house;
9 Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
That thou mayest not give up unto others thy vigor, and thy years unto the cruel;
10 Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
That strangers may not satisfy themselves with thy strength, and with thy exertions, in the house of an alien:
11 Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
While thou moanest at thy end, when thy flesh and thy body are coming to their end,
12 Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
And thou sayest, How have I hated correction, and how hath my heart rejected reproof;
13 Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
While I hearkened not to the voice of my instructors, and to my teachers I inclined not my ear;
14 Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
But little more was wanting, and I had been in all [kinds of] unhappiness in the midst of the congregation and assembly.
15 Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
Drink water out of thy own cistern, and running waters out of thy own well.
16 Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
So will thy springs overflow abroad; and in the open streets will be thy rivulets of water;
17 Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
They will be thy own only, and not those of strangers with thee.
18 Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
Thy fountain will be blessed: and rejoice with the wife of thy youth, —
19 Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
The lovely gazelle and the graceful chamois: let her bosom satisfy thee abundantly at all times; with her love be thou ravished continually.
20 Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
And why wilt thou, my son, be ravished with an adulteress, and embrace the bosom of an alien woman?
21 Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
For before the eyes of the Lord are the ways of man, and all his tracks doth he weigh in the balance.
22 Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
His own iniquities will truly catch the wicked, and with the cords of his sin will he be held firmly.
23 Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
He will indeed die for want of correction; and through the abundance of his folly will he sink into error.
