Salamana Pamācības 5
1 Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
My son, attend unto my wisdom; incline thine ear to my understanding;
2 Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
That thou mayest preserve discretion, and that thy lips may keep knowledge.
3 Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
For the lips of a strange woman drop honey, and her mouth is smoother than oil;
4 Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
But her end is bitter as wormwood, sharp as a two-edged sword.
Her feet go down to death; her steps take hold on the nether-world; (Sheol h7585)
6 Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
Lest she should walk the even path of life, her ways wander, but she knoweth it not.
7 Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
Now therefore, O ye children, hearken unto me, and depart not from the words of my mouth.
8 Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
Remove thy way far from her, and come not nigh the door of her house;
9 Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
Lest thou give thy vigour unto others, and thy years unto the cruel;
10 Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
Lest strangers be filled with thy strength, and thy labours be in the house of an alien;
11 Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
And thou moan, when thine end cometh, when thy flesh and thy body are consumed,
12 Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
And say: 'How have I hated instruction, and my heart despised reproof;
13 Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
Neither have I hearkened to the voice of my teachers, nor inclined mine ear to them that instructed me!
14 Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
I was well nigh in all evil in the midst of the congregation and assembly.'
15 Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
Drink waters out of thine own cistern, and running waters out of thine own well.
16 Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
Let thy springs be dispersed abroad, and courses of water in the streets.
17 Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
Let them be only thine own, and not strangers' with thee.
18 Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
Let thy fountain be blessed; and have joy of the wife of thy youth.
19 Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
A lovely hind and a graceful doe, let her breasts satisfy thee at all times; with her love be thou ravished always.
20 Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
Why then wilt thou, my son, be ravished with a strange woman, and embrace the bosom of an alien?
21 Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
For the ways of man are before the eyes of the LORD, and He maketh even all his paths.
22 Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
His own iniquities shall ensnare the wicked, and he shall be holden with the cords of his sin.
23 Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
He shall die for lack of instruction; and in the greatness of his folly he shall reel.
