< Salamana Pamācības 5 >
1 Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
My son, attend to my wisdom. Incline thine ear to my understanding,
2 Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
that thou may preserve discretion, and that thy lips may keep knowledge.
3 Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
For the lips of an interloping woman drop honey, and her mouth is smoother than oil.
4 Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
But in the end she is bitter as wormwood, sharp as a two-edged sword.
5 Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol )
Her feet go down to death. Her steps take hold on Sheol, (Sheol )
6 Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
so that she does not find the level path of life. Her ways are unstable, and she does not know.
7 Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
Now therefore, ye sons, hearken to me, and do not depart from the words of my mouth.
8 Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
Remove thy way far from her, and do not come near the door of her house,
9 Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
lest thou give thine honor to others, and thy years to the cruel,
10 Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
lest strangers be filled with thy strength, and thy labors be in the house of an alien,
11 Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
and thou mourn at thy latter end when thy flesh and thy body are consumed,
12 Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
and say, How I have hated instruction, and my heart despised reproof.
13 Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
Neither have I obeyed the voice of my teachers, nor inclined my ear to those who instructed me!
14 Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
I was almost in all evil in the midst of the assembly and congregation.
15 Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
Drink waters out of thine own cistern, and running waters out of thine own well.
16 Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
Should thy springs be dispersed abroad, and streams of water in the streets?
17 Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
Let them be for thyself alone, and not for strangers with thee.
18 Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
Let thy fountain be blessed, and rejoice in the wife of thy youth:
19 Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
a loving hind and a pleasant doe. Let her breasts satisfy thee at all times, and be thou ravished always with her love.
20 Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
For why should thou, my son, be ravished with an interloping woman, and embrace the bosom of a stranger?
21 Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
For the ways of man are before the eyes of Jehovah, and he makes level all his paths.
22 Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
His own iniquities shall take a wicked man, and he shall be held with the cords of his sin.
23 Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
He shall die for lack of instruction. And in the greatness of his folly he shall go astray.