Salamana Pamācības 4
1 Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
Me mma, montie me, montie agya nkyerɛkyerɛ; monyɛ aso na moanya nteaseɛ.
2 Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
Mema mo adenim a ɛkɔ anim, enti monnyaa me nkyerɛkyerɛ mu.
3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
Meyɛ ɔbabanin wɔ mʼagya fie, meda so yɛ abadomaa na me maame di me bakorɔ no,
4 Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
ɔkyerɛkyerɛɛ me sɛ, “Ma me nsɛm nni wʼakoma mu dɛm di me nkyerɛkyerɛ so na wobɛnya nkwa.
5 Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
Nya nyansa, nya nteaseɛ; mma wo werɛ mfiri me nsɛm anaa ntwe wo ho mfiri ho.
6 Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
Nnya nyansa hɔ, na ɛbɛbɔ wo ho ban; dɔ no, na ɛbɛhwɛ wo so.
7 Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
Nyansa boro biribiara so; enti hwehwɛ nyansa. Ɛwom sɛ ne boɔ te sɛ wʼahodeɛ nyinaa deɛ nanso nya nteaseɛ.
8 Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
Di no nni na ɛbɛpagya wo; yɛ no atuu, na ɛbɛhyɛ wo animuonyam.
9 Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
Ɔde nkonimdie nhwiren hankra bɛgu wo tiri so na wama wo ahenkyɛ a ɛyɛ fɛ.”
10 Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
Me ba, tie na fa deɛ meka no, na wo nkwanna bɛyɛ bebree.
11 Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
Mɛkyerɛ wo nyansakwan na mede wo afa akwan a ɛtene so.
12 Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
Sɛ wonante a, wʼanammɔntuo bɛkɔ yɛɛ na sɛ wotu mmirika a, worensunti.
13 Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
Di nkyerɛkyerɛ so; na nnyaa mu bɔ ho ban yie, ɛfiri sɛ ɛyɛ wo nkwa.
14 Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
Ntu wo nan nsi amumuyɛfoɔ kwan so na nnante abɔnefoɔ kwan so.
15 Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
Kwati no, ntu kwan mfa so; dane firi so na kɔ wo baabi.
16 Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
Ɛfiri sɛ wɔntumi nna kɔsi sɛ wɔbɛyɛ bɔne; na wɔntɔ nko kɔsi sɛ wɔbɛma obi ahwe ase.
17 Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
Amumuyɛsɛm yɛ wɔn aduane, na basabasayɛ yɛ wɔn nsa.
18 Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
Teneneefoɔ kwan te sɛ adekyeɛ hann a ɛdi ɛkan, ɛkɔ so hyerɛn yie kɔduru awia ketee.
19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
Nanso, amumuyɛfoɔ kwan te sɛ esum kabii; wɔnnim deɛ ɛma wɔsunti.
20 Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
Me ba, yɛ aso ma deɛ meka; tie me nsɛm no yie.
21 Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
Mma ɛmfiri wʼani so, fa sie wʼakoma mu;
22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
ɛfiri sɛ, ɛyɛ nkwa ma wɔn a wɔhunu ne akwahosan ma onipadua no nyinaa.
23 Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
Ne nyinaa akyi, bɔ wʼakoma ho ban, ɛfiri sɛ, ɛno ne wo nkwa asutire.
24 Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
Mma akontonkyesɛm mfiri wʼano; mma nkontomposɛm mmɛn wʼano koraa.
25 Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
Hwɛ wʼanim tee, na ma wʼani nkɔ deɛ ɛwɔ wʼanim no so.
26 Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
Bɔ ɛkwan tamaa ma wo nan na fa akwan a atim so.
27 Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
Mmane mfa nifa anaa benkum; twe wo nan firi bɔne ho.
