Salamana Pamācības 4
1 Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
Me mma, muntie me, muntie agya nkyerɛkyerɛ; monyɛ aso na moanya ntease.
2 Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
Mema mo adesua a ɛkɔ anim, enti munnnyaa me nkyerɛkyerɛ mu.
3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
Efisɛ na me nso, meyɛ mʼagya babarima, meda so yɛ akokoaa no, na me na ani gye me ho.
4 Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
Na ɔkyerɛkyerɛɛ me se, “Ma me nsɛm nni wo koma mu dɛm, di me nkyerɛkyerɛ so na wubenya nkwa.
5 Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
Nya nyansa, nya ntease; mma wo werɛ mfi me nsɛm anaa ntwe wo ho mfi ho.
6 Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
Nnyaw nyansa hɔ, na ɛbɛbɔ wo ho ban; dɔ no, na ɛbɛhwɛ wo so.
7 Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
Nyansa boro biribiara so; enti hwehwɛ nyansa. Ɛwɔ mu sɛ ne bo te sɛ wʼahode nyinaa de, nanso nya ntease.
8 Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
Di no ni na ɛbɛma wo so; yɛ no atuu, na ɛbɛhyɛ wo anuonyam.
9 Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
Ɔde nkonimdi nhwiren hankare begu wo ti so na wama wo ahenkyɛw a ɛyɛ fɛ.”
10 Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
Me ba, tie na fa nea meka no, na wo nkwanna bɛyɛ bebree.
11 Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
Mɛkyerɛ wo nyansa kwan so na mede wo afa akwan a ɛteɛ so.
12 Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
Sɛ wonantew a, wʼanammɔntu bɛkɔ waa na sɛ wutu mmirika a, worenhintiw.
13 Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
Di nkyerɛkyerɛ so; na nnyaa mu, bɔ ho ban yiye, efisɛ ɛyɛ wo nkwa.
14 Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
Ntu wo nan nsi amumɔyɛfo kwan so na nnantew abɔnefo kwan so.
15 Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
Kwati no, ntu kwan mfa so; dan fi so na kɔ wo kwan.
16 Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
Efisɛ wɔnyɛɛ bɔne a wontumi nna; na wɔn nna tew yera kosi sɛ wɔbɛma obi ahwe ase.
17 Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
Wodi amumɔyɛsɛm brodo, na wɔnom kitikitiyɛ nsa.
18 Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
Atreneefo kwan te sɛ adekyee hann a edi kan, ɛkɔ so hyerɛn yiye kodu awia ketee.
19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
Nanso amumɔyɛfo kwan te sɛ sum kabii; wonnim nea ɛma wohintiw.
20 Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
Me ba, yɛ aso ma nea meka; tie me nsɛm no yiye.
21 Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
Mma emfi wʼani so, fa sie wo koma mu;
22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
efisɛ, ɛyɛ nkwa ma wɔn a wohu ne akwahosan ma nipadua no nyinaa.
23 Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
Ne nyinaa akyi, bɔ wo koma ho ban, efisɛ, ɛno ne wo nkwa asuti.
24 Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
Mma oburu kasa mfi wʼano; mma nkontomposɛm mmɛn wʼano koraa.
25 Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
Hwɛ wʼanim tee, na ma wʼani nkɔ nea ɛwɔ wʼanim no so.
26 Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
Bɔ ɔkwan tamaa ma wʼanan na fa akwan a atim so.
27 Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
Mman mfa nifa anaa benkum; twe wo nan fi bɔne ho.
