< Salamana Pamācības 4 >
1 Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
Oíd hijos la enseñanza del padre; y estád atentos, para que sepáis inteligencia.
2 Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
Porque os doy buen enseñamiento: no desamparéis mi ley.
3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
Porque yo fui hijo de mi padre, delicado y único delante de mi madre:
4 Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
Y enseñábame, y me decía: Sustente mis razones tu corazón: guarda mis mandamientos, y vivirás.
5 Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
Adquiere sabiduría, adquiere inteligencia: no te olvides, ni te apartes de las razones de mi boca.
6 Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
No la dejes, y ella te guardará; ámala, y conservarte ha.
7 Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
Primeramente sabiduría: adquiere sabiduría, y ante toda tu posesión adquiere inteligencia.
8 Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
Engrandécela, y ella te engrandecerá; ella te honrará, cuando tú la hubieres abrazado.
9 Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
Dará a tu cabeza aumento de gracia: corona de hermosura te entregará.
10 Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
Oye, hijo mío, y recibe mis razones; y multiplicársete han años de vida.
11 Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
Por el camino de la sabiduría te he encaminado; y por veredas derechas te he hecho andar.
12 Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
Cuando por ellas anduvieres, no se estrecharán tus pasos; y si corrieres, no tropezarás.
13 Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
Ten asida la instrucción, no la dejes: guárdala, porque ella es tu vida.
14 Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
No entres por la vereda de los impíos: ni vayas por el camino de los malos:
15 Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
Desampárala; no pases por ella: apártate de ella, y pasa.
16 Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
Porque no duermen, si no hicieren mal; y pierden su sueño, si no han hecho caer.
17 Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
Porque comen pan de maldad, y beben vino de robos.
18 Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
Mas la vereda de los justos es como la luz del lucero: auméntase, y alumbra hasta que el día es perfecto.
19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
El camino de los impíos es como la oscuridad: no saben en qué tropiezan.
20 Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
Hijo mío, está atento a mis palabras; y a mis razones inclina tu oreja:
21 Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
No se aparten de tus ojos: mas guárdalas en medio de tu corazón;
22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
Porque son vida a los que las hallan; y medicina a toda su carne.
23 Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
Sobre toda cosa guardada, guarda tu corazón; porque de él mana la vida.
24 Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
Aparta de ti la perversidad de la boca; y la iniquidad de labios aleja de ti.
25 Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
Tus ojos miren lo recto; y tus párpados enderecen tu camino delante de ti.
26 Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
Pesa la vereda de tus pies; y todos tus caminos sean ordenados.
27 Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
No te apartes a diestra, ni a siniestra: aparta tu pie del mal.