Salamana Pamācības 4
1 Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
Slušajte, djeco, nastavu oèinu, i pazite da biste poznali mudrost.
2 Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
Jer vam dobru nauku dajem, ne ostavljajte zakona mojega.
3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
Kad bijah sin u oca svojega mlad, i jedinac u matere svoje,
4 Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
On me uèaše i govoraše mi: neka primi srce tvoje rijeèi moje, drži zapovijesti moje i biæeš živ.
5 Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
Pribavi mudrost, pribavi razum; ne zaboravljaj i ne otstupaj od rijeèi usta mojih.
6 Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
Nemoj je ostaviti, i èuvaæe te, ljubi je, i hraniæe te.
7 Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
Mudrost je glavno; pribavi mudrost, i za sve imanje svoje pribavi razum.
8 Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
Podiži je i ona æe te uzvisiti, proslaviæe te kad je zagrliš.
9 Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
Metnuæe ti na glavu vijenac od milina, krasnu krunu daæe ti.
10 Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
Slušaj, sine moj, i primi rijeèi moje, i umnožiæe ti se godine životu.
11 Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
Uèim te putu mudrosti, vodim te stazama pravijem.
12 Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
Kad ushodiš, neæe se stezati koraci tvoji, i ako potrèiš neæeš se spotaknuti.
13 Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
Drži se nastave i ne puštaj, èuvaj je, jer ti je život.
14 Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
Ne idi na stazu bezbožnièku i putem nevaljalijeh ljudi ne stupaj.
15 Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
Ostavi ga, ne hodi po njemu, ukloni se od njega i mini ga.
16 Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
Jer ne spavaju ako ne uèine zla, i ne dolazi im san ako koga ne obore.
17 Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
Jer jedu hljeb bezbožnosti i piju vino nasilja.
18 Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
A put je pravednièki kao svijetlo vidjelo, koje sve veæma svijetli dok ne bude pravi dan.
19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
A put je bezbožnièki kao mrak, ne znaju na što æe se spotaknuti.
20 Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
Sine moj, slušaj rijeèi moje, prigni uho svoje besjedi mojoj.
21 Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
Da ti ne odlaze iz oèiju; èuvaj ih usred srca svojega.
22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
Jer su život onima koji ih nalaze i zdravlje svemu tijelu njihovu.
23 Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
Svrh svega što se èuva èuvaj srce svoje, jer iz njega izlazi život.
24 Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
Ukloni od usta svojih opaèinu i od usana svojih nevaljalstvo udalji.
25 Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
Oèi tvoje neka gledaju upravo i vjeðe tvoje neka se upravljaju pravo pred tobom.
26 Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
Mjeri stazu nogama svojim, i svi putovi tvoji neka su poravnjeni.
27 Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
Ne svræi ni nadesno ni nalijevo, odvraæaj nogu svoju oda zla.
