< Salamana Pamācības 4 >
1 Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
Yaa ilmaan ko, mee gorsa abbaan namaaf kennu dhagaʼaa; qalbeeffadhaatii hubannaa argadhaa.
2 Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
Ani barumsa gaarii isinii nan kenna; kanaafuu barsiisa koo hin dhiisinaa.
3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
Yeroo ani mucaa xinnaa taʼee mana abbaa koo turetti, yeroo ani daaʼima dhiiga taʼee haadha kootiif ilma tokkicha turetti,
4 Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
inni akkana jedhee na barsiise; “Garaa kee guutuudhaan dubbii koo jabeessii qabadhu; seera koo eegi; ati ni jiraattaatii.
5 Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
Ogummaa argadhu; hubannaas argadhu; dubbii koo hin dagatin yookaan irraa hin jalʼatin.
6 Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
Ogummaa hin dhiisin; isheen si eegdii; ishee jaalladhu; isheenis si tiksitii.
7 Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
Ogummaan waan hunda caalti; kanaafuu ogummaa argadhu. Yoo isheen waan ati qabdu hunda si baasifte illee hubannaa argadhu.
8 Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
Ogummaa kabaji; inni ol si guddisaatii; isa hammadhu; innis si kabajaatii.
9 Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
Isheen kallacha bareedaa mataa kee irra siif keessi; gonfoo miidhagaa illee siif kenniti.”
10 Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
Yaa ilma ko dhagaʼi; waan ani jedhu illee fudhadhu; barri jireenya keetiis ni baayʼataa.
11 Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
Ani karaa ogummaa irra sin qajeelcha; daandii qajeelaa irras sin buusa.
12 Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
Yeroo ati deemtu, tarkaanfiin kee hin ittifamu; yoo fiigdu illee ati hin gufattu.
13 Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
Qajeelfama jabeessii qabadhu; gad hin dhiisin; waan inni jireenya kee taʼeef jabeessii eeggadhu.
14 Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
Daandii hamootaa irra miilla kee hin dhaabin yookaan karaa jalʼootaa irra hin deemin.
15 Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
Irraa fagaadhu; irras hin deemin; irraa goriitii karaa kee irra qajeeli.
16 Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
Isaan waan hamaa hojjetan malee rafuu hin dandaʼaniitii; isaan hamma nama gufachiisanitti hirriba hin argatan.
17 Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
Isaan buddeena hamminaa nyaatu; daadhii wayinii kan dabaan argame dhugu.
18 Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
Karaan qajeeltotaa akkuma ifa barii barraaqaa kan hamma saafaatti ittuma fufee ifaa deemuu ti.
19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
Karaan hamootaa garuu akkuma dukkana guddaa ti; isaan waan isaan gufachiisu hin beekan.
20 Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
Yaa ilma ko, waan ani jedhu qalbeeffadhu; dubbii kootiifis gurra kenni.
21 Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
Akka inni fuula kee duraa dhabamu hin godhin; garaa kee keessa ol kaaʼadhu;
22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
inni warra isa argatuuf jireenya, dhagna namaa guutuufis fayyinaatii.
23 Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
Waan hunda caalaa qalbii kee eeggadhu; burqaan jireenyaa achii baʼaatii.
24 Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
Dubbii jalʼinaa afaan kee keessaa balleessi; haasaa hamaas arraba kee irraa fageessi.
25 Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
Iji kee kallattiidhaan qajeelchee haa ilaalu; atis xiyyeeffadhuu fuula kee dura ilaali.
26 Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
Miilla keetiif daandii wal qixxeeffadhu; karaan kee hundinuu haa jabaatu.
27 Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
Gara mirgaatti yookaan gara bitaatti hin gorin; miilla kee hammina irraa eeggadhu.