Salamana Pamācības 4
1 Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
Audite filii disciplinam patris, et attendite ut sciatis prudentiam.
2 Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
Donum bonum tribuam vobis, legem meam ne derelinquatis.
3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
Nam et ego filius fui patris mei, tenellus, et unigenitus coram matre mea:
4 Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
et docebat me, atque dicebat: Suscipiat verba mea cor tuum, custodi præcepta mea, et vives.
5 Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
Posside sapientiam, posside prudentiam: ne obliviscaris, neque declines a verbis oris mei.
6 Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
Ne dimittas eam, et custodiet te: dilige eam, et conservabit te.
7 Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
Principium sapientiæ, posside sapientiam, et in omni possessione tua acquire prudentiam:
8 Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
arripe illam, et exaltabit te: glorificaberis ab ea, cum eam fueris amplexatus.
9 Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
dabit capiti tuo augmenta gratiarum, et corona inclyta proteget te.
10 Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
Audi fili mi, et suscipe verba mea, ut multiplicentur tibi anni vitæ.
11 Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
Viam sapientiæ monstrabo tibi, ducam te per semitas æquitatis:
12 Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
quas cum ingressus fueris, non arctabuntur gressus tui, et currens non habebis offendiculum.
13 Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
Tene disciplinam, ne dimittas eam: custodi illam, quia ipsa est vita tua.
14 Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
Ne delecteris in semitis impiorum, nec tibi placeat malorum via.
15 Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
Fuge ab ea, nec transeas per illam: declina, et desere eam.
16 Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
non enim dormiunt nisi malefecerint: et rapitur somnus ab eis nisi supplantaverint.
17 Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
comedunt panem impietatis, et vinum iniquitatis bibunt.
18 Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
Iustorum autem semita quasi lux splendens, procedit et crescit usque ad perfectam diem.
19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
Via impiorum tenebrosa: nesciunt ubi corruant.
20 Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
Fili mi, ausculta sermones meos, et ad eloquia mea inclina aurem tuam.
21 Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
ne recedant ab oculis tuis, custodi ea in medio cordis tui:
22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
vita enim sunt invenientibus ea, et universæ carni sanitas.
23 Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
Omni custodia serva cor tuum, quia ex ipso vita procedit.
24 Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
Remove a te os pravum, et detrahentia labia sint procul a te.
25 Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
Oculi tui recta videant, et palpebræ tuæ præcedant gressus tuos.
26 Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
Dirige semitam pedibus tuis, et omnes viæ tuæ stabilientur.
27 Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
Ne declines ad dexteram, neque ad sinistram: averte pedem tuum a malo. vias enim, quæ a dextris sunt, novit Dominus: perversæ vero sunt quæ a sinistris sunt. Ipse autem rectos faciet cursus tuos, itinera autem tua in pace producet.
