Salamana Pamācības 4
1 Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
Tande, O fis yo, enstriksyon a yon papa, e fè atansyon pou ou kab reyisi jwenn bon konprann,
2 Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
Paske mwen bay ou bon konsèy; pa abandone enstriksyon mwen.
3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
Lè m te yon jenn timoun ak papa m, byen jenn e sèl fis devan zye a manman m,
4 Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
Alò, li te enstwi mwen e te di mwen: “Kite kè ou kenbe fèm a pawòl mwen; kenbe lòd mwen yo pou ou viv.
5 Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
Vin ranmase sajès! Ranmase bon konprann! Pa bliye, ni pa vire kite pawòl a bouch mwen yo.
6 Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
Pa abandone li e li va pwoteje ou; renmen li e li va veye sou ou.
7 Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
Men sa ki kòmansman sajès la: Ranmase sajès! Epi avèk sa ou rasanble a, chache bon konprann.
8 Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
Mete valè li wo e li va fè ou leve; li va bay ou onè si ou anbrase l.
9 Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
Li va poze sou tèt ou yon kouwòn lagras; li va prezante ou avèk yon kouwòn byen bèl.”
10 Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
Tande, fis mwen an, vin dakò ak pawòl mwen yo, e lane lavi ou yo va vin byen long.
11 Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
Mwen te dirije ou nan chemen sajès la; mwen te kondwi ou nan pa ladwati yo.
12 Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
Lè ou mache, pa ou yo p ap jennen; epi si ou kouri, ou p ap glise tonbe.
13 Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
Pran enstriksyon; pa lage menm. Pwoteje li paske li se lavi ou.
14 Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
Pa antre nan chemen mechan yo, e pa avanse nan vwa malfektè yo.
15 Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
Evite li, pa pase kote li; vire kite li e ale byen lwen.
16 Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
Paske, yo p ap kab dòmi si yo pa fè mal; epi dòmi vin vòlè soti nan zye yo si yo pa fè lòt glise tonbe.
17 Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
Paske yo manje pen a malveyan yo e bwè diven vyolans.
18 Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
Men pa a moun dwat yo se tankou limyè granmmaten ki briye pi fò e pi fò jiskaske li vin fè jou nèt.
19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
Chemen mechan yo tankou tenèb; yo pa konnen sou kisa pou yo tonbe.
20 Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
Fis mwen an, prete atansyon a pawòl mwen yo; panche zòrèy ou vè diskou mwen yo.
21 Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
Pa kite yo vin disparèt devan zye ou; kenbe yo nan fon kè ou.
22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
Paske yo se lavi a sila ki jwenn yo, ak lasante a tout kò yo.
23 Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
Veye sou kè ou ak tout dilijans; paske de li, sous lavi yo koule.
24 Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
Mete lwen de ou yon bouch manti e mete tout pawòl foub byen lwen ou.
25 Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
Kite zye ou gade tou dwat devan e kite vizyon ou konsantre devan nèt.
26 Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
Veye wout pye ou konn pran e tout chemen ou yo va byen etabli.
27 Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
Pa vire ni adwat ni agoch; fè pye ou vire kite mal.
