Salamana Pamācības 4
1 Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
Hør, I Sønner, paa en Faders Tugt, lyt til for at vinde Forstand;
2 Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
thi gavnlig Viden giver jeg jer, slip ej hvad jeg har lært jer.
3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
Da jeg var min Faders Dreng, min Moders Kælebarn og eneste,
4 Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
lærte han mig og sagde: Lad dit Hjerte gribe om mine Ord, vogt mine Bud, saa skal du leve;
5 Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
køb Visdom, køb Forstand, du glemme det ikke, vend dig ej bort fra min Munds Ord;
6 Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
slip den ikke, saa vil den vogte dig, elsk den, saa vil den værne dig!
7 Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
Køb Visdom for det bedste, du ejer, køb Forstand for alt, hvad du har;
8 Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
hold den højt, saa bringer den dig højt til Vejrs, den bringer dig Ære, naar du favner den;
9 Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
den sætter en yndig Krans paa dit Hoved; den rækker dig en dejlig Krone.
10 Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
Hør, min Søn, tag imod mine Ord, saa bliver dine Leveaar mange.
11 Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
Jeg viser dig Visdommens Vej, leder dig ad Rettens Spor;
12 Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
naar du gaar, skal din Gang ej hæmmes, og løber du, snubler du ikke;
13 Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
hold fast ved Tugt, lad den ikke fare, tag Vare paa den, thi den er dit Liv.
14 Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
Kom ikke paa gudløses Sti, skrid ej frem ad de ondes Vej.
15 Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
sky den og følg den ikke, vig fra den, gaa udenom;
16 Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
thi de sover ikke, naar de ikke har syndet, og Søvnen flyr dem, naar de ej har bragt Fald.
17 Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
Thi de æder Gudløsheds Brød og drikker Urettens Vin.
18 Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
men retfærdiges Sti er som straalende Lys, der vokser i Glans til højlys Dag:
19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
Gudløses Vej er som Mørket, de skønner ej, hvad de snubler over,
20 Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
Mærk dig, min Søn, mine Ord, bøj Øret til, hvad jeg siger;
21 Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
det slippe dig ikke af Syne, du vogte det dybt i dit Hjerte;
22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
thi det er Liv for dem, der finder det, Helse for alt deres Kød.
23 Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
Vogt dit Hjerte mer end alt andet, thi derfra udspringer Livet.
24 Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
Hold dig fra Svig med din Mund, lad Læbernes Falskhed være dig fjern.
25 Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
Lad dine Øjne se lige ud, dit Blik skue lige frem;
26 Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
gaa ad det lige Spor, lad alle dine Veje sigte mod Maalet;
27 Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
bøj hverken til højre eller venstre, lad Foden vige fra ondt!
