Salamana Pamācības 4

1 Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;

Hører, I Sønner! en Faders Undervisning og giver Agt for at faa Forstand;

2 Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!

thi jeg har givet eder en god Lærdom; forlader ikke min Lov!

3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;

Thi jeg var min Faders Søn, min Moders ømme og eneste Barn.

4 Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;

Og han lærte mig og sagde til mig: Lad dit Hjerte holde fast ved mit Ord, bevar mine Bud, saa skal du leve.

5 Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;

Køb Visdom, køb Forstand, glem ikke og vig ikke fra min Munds Ord.

6 Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.

Forlad den ikke, saa skal den bevare dig, elsk den, saa skal den bevogte dig.

7 Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.

Visdommens Begyndelse er: Køb Visdom, og for al din Ejendom køb Forstand!

8 Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.

Ophøj den, saa skal den ophøje dig, naar du tager den i Favn, saa skal den ære dig.

9 Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.

Den skal sætte en yndig Krans paa dit Hoved, den skal give dig en dejlig Krone.

10 Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.

Hør, min Søn! og tag imod mine Ord, saa skulle dine Leveaar blive mange.

11 Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,

Jeg underviser dig om Visdoms Vej, jeg leder dig paa jævne Stier.

12 Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.

Naar du gaar, skal din Gang ikke blive trang, og naar du løber, skal du ikke støde dig.

13 Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.

Hold fast ved Undervisning, lad den ikke fare, bevar den; thi den er dit Liv.

14 Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!

Kom ikke paa de ugudeliges Sti, og gak ikke frem paa de ondes Vej!

15 Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!

Lad den ligge, gak ikke frem paa den, vig fra den og gak forbi!

16 Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.

Thi de sove ikke, naar de ikke have gjort ilde; og deres Søvn flyr fra dem, naar de ikke have bragt nogen til Fald.

17 Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.

Thi de æde Ugudeligheds Brød og drikke Uretfærdigheds Vin.

18 Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.

Og de retfærdiges Sti er som et skinnende Lys, der bliver klarere og klarere indtil Middag.

19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.

De ugudeliges Vej er som Mørket, de vide ikke, hvorpaa de skulle støde sig.

20 Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,

Min Søn! giv Agt paa mine Ord, bøj dit Øre til min Tale.

21 Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;

Lad dem ikke vige fra dine Øjne, bevar dem i dit Hjerte!

22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.

Thi de ere Liv for hver den, som finder dem, og Lægedom for hans hele Legeme.

23 Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.

Bevar dit Hjerte fremfor alt det, der forvares; thi fra det udgaar Livet.

24 Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.

Hold dig fri for Munds Vanartighed, og lad Læbers Forvendthed være langt fra dig!

25 Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.

Lad dine Øjne se ligefrem, og lad dine Øjenlaage være ret frem for dig!

26 Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.

Overvej vel din Fods Sti, og alle dine Veje skulle faa Fasthed.

27 Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.

Bøj ikke af til højre eller venstre, vend din Fod fra det onde!