Salamana Pamācības 4
1 Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
Slušajte, djeco, pouku očevu i pazite kako biste spoznali mudrost,
2 Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
jer dobar vam nauk dajem: ne prezrite moga naputka.
3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
I ja sam bio sin u svoga oca i nježan jedinac u svoje matere;
4 Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
i mene je on učio i govorio mi: “Zadrži moje riječi u svojem srcu, poštuj moje zapovijedi i živjet ćeš.
5 Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
Steci mudrost, steci razbor, ne smeći ih s uma i ne odstupi od riječi mojih usta.
6 Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
Ne ostavljaj je i čuvat će te; ljubi je i obranit će te.
7 Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
Početak je mudrosti: steci sebi mudrost i svim svojim imanjem steci razboritost.
8 Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
Veličaj je i uzvisit će te; donijet će ti čast kad je prigrliš.
9 Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
Stavit će ti ljupki vijenac na glavu, i obdarit će te krasnom krunom.”
10 Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
Poslušaj, sine moj, primi moje riječi i umnožit će se godine tvojeg života.
11 Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
Poučih te putu mudrosti, navratih te na prave staze;
12 Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
neće ti se zapletati koraci kad staneš hoditi; potrčiš li, nećeš posrnuti.
13 Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
Čvrsto se drži pouke, ne puštaj je, čuvaj je, jer ona ti je život.
14 Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
Ne idi stazom opakih i ne stupaj putem zlikovaca.
15 Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
Ostavi ga, ne hodi njime; kloni ga se i zaobiđi ga.
16 Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
Jer oni ne spavaju ako ne učine zla, i san im ne dolazi ako koga ne obore.
17 Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
Jer jedu kruh opačine i piju vino nasilja.
18 Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
A pravednička je staza kao svjetlost svanuća, koja je sve jasnija do potpunog dana.
19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
A put je opakih kao mrkli mrak: ne znaju o što će se spotaknuti.
20 Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
Sine moj, pazi na moje riječi, prigni uho svoje mojim besjedama.
21 Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
Ne gubi ih nikad iz očiju, pohrani ih usred srca svoga.
22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
Jer su život onima koji ih nalaze i ozdravljenje svemu tijelu njihovu.
23 Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
A svrh svega, čuvaj svoje srce, jer iz njega izvire život.
24 Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
Drži daleko od sebe lažna usta i udalji od sebe usne prijevarne.
25 Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
Nek' tvoje oči gledaju u lice i neka ti je pogled uvijek prav.
26 Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
Pazi na stazu kojom kročiš i neka ti svi putovi budu pouzdani.
27 Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
Ne skreći ni desno ni lijevo, drži svoj korak daleko oda zla.
