Salamana Pamācības 31
1 Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
Ko nga kupu a Kingi Remuera; ko te poropititanga i whakaakona ai ia e tona whaea.
2 Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
He aha, e taku tama? He aha, e te tama a toku kopu? A he aha, e te tama a aku kupu taurangi?
3 Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
Kaua e hoatu tou kaha ki nga wahine, ou ara hoki ki te mea whakangaro o nga kingi.
4 Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
Ehara ma nga kingi, e Remuera, ehara ma nga kingi te inu waina; ehara hoki ma nga rangatira te mea, Kei hea he wai kaha?
5 Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
Kei inu ratou, a ka wareware ki te ture, a ka whakapeau ke i te whakawa o te tangata e tukinotia ana.
6 Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
Hoatu he wai kaha ma te tangata e tata ana te marere, he waina hoki ki nga wairua pouri:
7 Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
Tukua ia kia inu, kia wareware ai ki tona rawakore, a kore ake he mahara ki ona mate.
8 Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
Kia puaki tou mangai mo te wahangu, i te whakawakanga o te hunga katoa kua waiho mo te mate.
9 Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
Kia puaki tou mangai, whakaritea te whakawa i runga i te tika, tohea te tohe a te ware, a te rawakore.
10 Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
Ko wai e kite i te wahine e u ana tona pai? Ko tona utu hoki kei runga noa atu i to nga rupi.
11 Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
Ka whakapono te ngakau o tana tane ki a ia, a kahore ona hapanga i te taonga.
12 Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
He pai tana e mea ai ki a ia, kahore hoki he kino, i nga ra katoa e ora ai ia.
13 Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
E kimi ana ia i te huruhuru hipi, i te muka, a ka ngakau nui te mahi a ona ringa.
14 Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
Ko tona rite kei nga kaipuke o nga kaihokohoko; e mauria mai ana e ia tana kai i tawhiti.
15 Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
E maranga ana hoki ia i te mea e po tonu ana, a hoatu ana e ia he kai ma tona whare, he mahi hoki e rite ana ma ana kotiro.
16 To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
E whakaaroaro ana ia ki tetahi mara, a ka hokona e ia: whakatokia ana e ia he mara waina, he hua na ona ringa.
17 Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
E whitiki ana ia i tona hope ki te kaha, e mea ana i ona takakau kia pakari.
18 Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
Ka kite ia he pai tana i hokohoko ai: e kore tana rama e mate i te po.
19 Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
Ka totoro atu ona ringa ki te mea takai miro, ka pupuri ona ringa ki te pou muka.
20 Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
Ka wherahia tona ringa ki te ware; ae ra, ka totoro atu ona ringa ki te rawakore.
21 Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
E kore ia e wehi i te hukarere mo tona whare; no te mea kua kakahuria tona whare katoa ki te ngangana.
22 Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
Oti ake i a ia te whatuwhatu he whariki mona; he rinena pai, he papura ona kakahu.
23 Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
E mohiotia ana tana tane i nga kuwaha, ina noho tahi ia ki nga kaumatua o te whenua.
24 Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
E hanga ana e ia he rinena pai, a hokona atu ana; e hoatu ana e ia he whitiki ki nga kaihoko.
25 Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
He kaha, he honore ona kakahu; a e kata ana ia ki nga ra o muri atu.
26 Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
He nui ona whakaaro ina puaki tona mangai; kei tona arero te ture o te atawhai.
27 Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
Ka ata tirohia e ia nga ara o tona whare, e kore ano ia e kai i te taro o te mangere.
28 Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
Ka whakatika ana tamariki, a he kupu manaaki ta ratou mona; Tana tane hoki, ka whakamoemiti ano ia ki a ia, ka mea:
29 Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
He tokomaha nga tamahine i u te pai o ta ratou mahi, otiia hira ake tau i a ratou katoa.
30 Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
He mea teka noa te manako, he mea horihori te ataahua: tena ko te wahine e wehi ana i a Ihowa, ko ia e whakamoemititia.
31 Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
Hoatu ki a ia o nga hua o ona ringa; a ma ana mahi ia e whakamoemiti i nga kuwaha.
