< Salamana Pamācības 31 >

1 Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
Ty enta’ i Lemoela Mpanjaka, ty onin-drehake ­nanaren-drene’e aze:
2 Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
Anhan ry anako! Anhan ry anake tañ’ ovako ao! Anhan ry anako nafantoko!
3 Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
Ko atolo’o aman’ ampela ty haozara’o, ndra amo mpandrotsake mpanjakao o sata’oo.
4 Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
Tsy mañeva ty mpanjaka, ry Lemoela, tsy sazo’ i mpanjakay ty mikama divay, ndra o mpamelek’ arivoo ty hilelalela toake;
5 Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
kera hinoñe naho handikoke i liliy vaho hañamengoke ty zo’ o anan-kasotriañeo.
6 Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
Anjotsò toake ty heta’e, vaho divay ty voretra añ’arofo,
7 Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
angao hinon-dre hañaliñoa’e ty hararaha’e, tsy ho tiahy ka o hasotria’eo.
8 Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
Manokafa falie hisolo ty moañe, ho ami’ty zo’ o anam-pamàrañe iabio.
9 Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
Manokafa falie vaho mizakà an-kahiti’e; ambeno ty zo’ o rarake naho mavomavoo.
10 Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
Ia ty mahaonin-drakemba mañeva? Ie sarotse te amo safirao.
11 Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
Atokisa’ ty trom-bali’e, ie tsy ho po-vara.
12 Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
Hasoa’e fa tsy mañànto, amy ze hene andro fiveloma’e.
13 Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
Paia’e ty volon-añondry naho ty vinda, vaho an-kafaleañe ty ifanehafa’e am-pitàñe.
14 Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
Manahake o lakam-pañondrañeo, boak’añe ty añandesa’e mahakama.
15 Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
Mitroatse te mbe haleñe, hamahañe o keleia’eo, vaho handiva amo anak’ ampata’eo.
16 To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
Ereñerè’e ty teteke vaho vilie’e; ambolea’e tanem-­bahe ami’ty vokam-pità’e.
17 Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
Midian-kafatrarañe, naho ampaozare’e o sira’eo.
18 Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
Oni’e te soa o balibalie’eo, tsy mikipe haleñe i failo’ey.
19 Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
An-dravem-pità’e ty fañareta’e, le tana’e an-delam-pità’e ty antsòli’e.
20 Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
Velare’e amo rarakeo ty sira’e, vaho ahiti’e amo mavomavoo o fita’eo.
21 Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
Tsy hembaña’e i fanalay amo keleia’eo; fa songa misiki-mañabasà o ana’eo.
22 Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
Anjaira’e saroñe ty vata’e, hene leny naho malòmavo o siki’eo.
23 Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
Fohiñe an-dalam-bey eo ty vali’e, ie mitrao-piambesatse amo androanavi’ i taneio.
24 Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
Mitenoñe lamba leny re vaho aleta’e, tolora’e sokotry o mpanao takinakeo.
25 Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
Haozarañe naho havantañañe ro fisiki’e, itohafa’e ty ho avy.
26 Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
Sokafe’e an-kihitse ty falie’e, le fañòham-patarihañe ty am-pivimbi’e eo.
27 Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
Halahalae’e soa o satan-keleia’eo, vaho tsy kamae’e ty mofon-kavotroañe.
28 Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
Miongake o ana’eo ­mañandriañ’ aze, naho mandrenge aze i valie’ey.
29 Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
Maro ty ampela manao soa, fe fonga ilikoara’o.
30 Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
Mpamañahy ty hasoa vintañe, kòake ty hamotramotràñe, fe rengèñe ty rakemba mañeveñe am’ Iehovà.
31 Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
Atoloro aze ty havokaram-pità’e! le handrenge aze an-dalam-bey eo o sata’eo.

< Salamana Pamācības 31 >