Salamana Pamācības 31
1 Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
Verba Lamuelis regis. Visio qua erudivit eum mater sua.
2 Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
Quid, dilecte mi? quid, dilecte uteri mei? quid, dilecte votorum meorum?
3 Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
Ne dederis mulieribus substantiam tuam, et divitias tuas ad delendos reges.
4 Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
Noli regibus, o Lamuel, noli regibus dare vinum, quia nullum secretum est ubi regnat ebrietas;
5 Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
et ne forte bibant, et obliviscantur judiciorum, et mutent causam filiorum pauperis.
6 Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
Date siceram mœrentibus, et vinum his qui amaro sunt animo.
7 Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
Bibant, et obliviscantur egestatis suæ, et doloris sui non recordentur amplius.
8 Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
Aperi os tuum muto, et causis omnium filiorum qui pertranseunt.
9 Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
Aperi os tuum, decerne quod justum est, et judica inopem et pauperem.
10 Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
Mulierem fortem quis inveniet? procul et de ultimis finibus pretium ejus.
11 Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
Confidit in ea cor viri sui, et spoliis non indigebit.
12 Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
Reddet ei bonum, et non malum, omnibus diebus vitæ suæ.
13 Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
Quæsivit lanam et linum, et operata est consilia manuum suarum.
14 Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
Facta est quasi navis institoris, de longe portans panem suum.
15 Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
Et de nocte surrexit, deditque prædam domesticis suis, et cibaria ancillis suis.
16 To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
Consideravit agrum, et emit eum; de fructu manuum suarum plantavit vineam.
17 Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
Accinxit fortitudine lumbos suos, et roboravit brachium suum.
18 Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
Gustavit, et vidit quia bona est negotiatio ejus; non extinguetur in nocte lucerna ejus.
19 Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
Manum suam misit ad fortia, et digiti ejus apprehenderunt fusum.
20 Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
Manum suam aperuit inopi, et palmas suas extendit ad pauperem.
21 Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
Non timebit domui suæ a frigoribus nivis; omnes enim domestici ejus vestiti sunt duplicibus.
22 Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
Stragulatam vestem fecit sibi; byssus et purpura indumentum ejus.
23 Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
Nobilis in portis vir ejus, quando sederit cum senatoribus terræ.
24 Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
Sindonem fecit, et vendidit, et cingulum tradidit Chananæo.
25 Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
Fortitudo et decor indumentum ejus, et ridebit in die novissimo.
26 Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
Os suum aperuit sapientiæ, et lex clementiæ in lingua ejus.
27 Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
Consideravit semitas domus suæ, et panem otiosa non comedit.
28 Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
Surrexerunt filii ejus, et beatissimam prædicaverunt; vir ejus, et laudavit eam.
29 Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
Multæ filiæ congregaverunt divitias; tu supergressa es universas.
30 Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
Fallax gratia, et vana est pulchritudo: mulier timens Dominum, ipsa laudabitur.
31 Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
Date ei de fructu manuum suarum, et laudent eam in portis opera ejus.
