Salamana Pamācības 31
1 Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
Kong Lemuel af Massas Ord; som hans Moder tugtede ham med.
2 Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
Hvad, Lemuel, min Søn, min førstefødte, hvad skal jeg sige dig, hvad, mit Moderlivs Søn, hvad, mine Løfters Søn?
3 Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
Giv ikke din Kraft til Kvinder, din Kærlighed til dem, der ødelægger Konger.
4 Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
Det klæder ej Konger, Lemuel, det klæder ej Konger at drikke Vin eller Fyrster at kræve stærke Drikke,
5 Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
at de ikke skal drikke og glemme Vedtægt og bøje Retten for alle arme.
6 Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
Giv den segnende stærke Drikke, og giv den mismodige Vin;
7 Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
lad ham drikke og glemme sin Fattigdom, ej mer ihukomme sin Møje.
8 Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
Luk Munden op for den stumme, for alle lidendes Sag;
9 Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
luk Munden op og døm retfærdigt, skaf den arme og fattige Ret!
10 Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
Hvo finder en duelig Hustru? Hendes Værd staar langt over Perlers.
11 Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
Hendes Husbonds Hjerte stoler paa hende, paa Vinding skorter det ikke.
12 Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
Hun gør ham godt og intet ondt alle sine Levedage.
13 Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
Hun sørger for Uld og Hør, hun bruger sine Hænder med Lyst.
14 Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
Hun er som en Købmands Skibe, sin Føde henter hun langvejs fra.
15 Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
Endnu før Dag staar hun op og giver Huset Mad, sine Piger deres tilmaalte Del.
16 To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
Hun tænker paa en Mark og faar den, hun planter en Vingaard, for hvad hun har tjent.
17 Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
Hun bælter sin Hofte med Kraft, lægger Styrke i sine Arme.
18 Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
Hun skønner, hendes Husholdning lykkes, hendes Lampe gaar ikke ud om Natten.
19 Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
Hun rækker sine Hænder mod Rokken, Fingrene tager om Tenen.
20 Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
Hun rækker sin Haand til den arme, rækker Armene ud til den fattige.
21 Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
Af Sne har hun intet at frygte for sit Hus, thi hele hendes Hus er klædt i Skarlagen.
22 Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
Tæpper laver hun sig, hun er klædt i Byssus og Purpur.
23 Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
Hendes Husbond er kendt i Portene, naar han sidder blandt Landets Ældste.
24 Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
Hun væver Linned til Salg og sælger Bælter til Kræmmeren.
25 Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
Klædt i Styrke og Hæder gaar hun Morgendagen i Møde med Smil.
26 Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
Hun aabner Munden med Visdom, med mild Vejledning paa Tungen.
27 Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
Hun vaager over Husets Gænge og spiser ej Ladheds Brød.
28 Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
Hendes Sønner staar frem og giver hende Pris, hendes Husbond synger hendes Lov:
29 Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
»Mange duelige Kvinder findes, men du staar over dem alle!«
30 Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
Ynde er Svig og Skønhed Skin; en Kvinde, som frygter HERREN, skal roses.
31 Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
Lad hende faa sine Hænders Frugt, hendes Gerninger synger hendes Lov i Portene.
