Salamana Pamācības 31
1 Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
Riječ Lemuela, kralja Mase, kojima ga je učila majka njegova.
2 Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
Ne, sine moj! Ne, sine srca mog! Ne, sine zavjeta mojih!
3 Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
Ne daj snage svoje ženama ni putova svojih zatiračima kraljeva.
4 Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
Nije za kraljeve, Lemuele, ne pristaje kraljevima vino piti, ni glavarima piće opojno,
5 Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
da u piću ne zaborave zakona i prevrnu pravo nevoljnicima.
6 Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
Dajte žestoko piće onomu koji će propasti i vino čovjeku komu je gorčina u duši:
7 Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
on će piti i zaboraviti svoju bijedu i neće se više sjećati svoje nevolje.
8 Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
Otvaraj usta svoja za nijemoga i za pravo sviju nesretnika što propadaju.
9 Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
Otvaraj usta svoja, sudi pravedno i pribavi pravo siromahu i nevoljniku.
10 Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
Tko će naći ženu vrsnu? Više vrijedi ona nego biserje.
11 Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
Muževljevo se srce uzda u nju i blagom neće oskudijevati.
12 Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
Ona mu čini dobro, a ne zlo, u sve dane vijeka svojeg.
13 Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
Pribavlja vunu i lan i vješto radi rukama marnim.
14 Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
Ona je kao lađa trgovačka: izdaleka donosi kruh svoj.
15 Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
Još za noći ona ustaje, hrani svoje ukućane i određuje posao sluškinjama svojim.
16 To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
Opazi li polje, kupi ga; plodom svojih ruku sadi vinograd.
17 Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
Opasuje snagom bedra svoja i živo miče rukama.
18 Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
Vidi kako joj posao napreduje: noću joj se ne gasi svjetiljka.
19 Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
Rukama se maša preslice i prstima drži vreteno.
20 Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
Siromahu dlan svoj otvara, ruke pruža nevoljnicima.
21 Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
Ne boji se snijega za svoje ukućane, jer sva čeljad ima po dvoje haljine.
22 Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
Sama sebi šije pokrivače, odijeva se lanom i purpurom.
23 Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
Muž joj je slavan na Vratima, gdje sjedi sa starješinama zemaljskim.
24 Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
Platno tka i prodaje ga i pojase daje trgovcu.
25 Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
Odjevena je snagom i dostojanstvom, pa se smije danu budućem.
26 Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
Svoja usta mudro otvara i pobožan joj je nauk na jeziku.
27 Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
Na vladanje pazi ukućana i ne jede kruha besposlice.
28 Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
Sinovi njezini podižu se i sretnom je nazivaju, i muž njezin hvali je:
29 Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
“Mnoge su žene bile vrsne, ali ti ih sve nadmašuješ.”
30 Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
Lažna je ljupkost, tašta je ljepota: žena sa strahom Gospodnjim zaslužuje hvalu.
31 Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
Plod joj dajte ruku njezinih i neka je na Vratima hvale djela njezina!
