Salamana Pamācības 31
1 Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
Lemuel siangpahrang ih palunghahaih lok, amno mah patuk ih lok loe hae tiah oh;
2 Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
aw ka capa, aw ka zok thung ih ka capa, aw lokkamhaih ka capa,
3 Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
na thacakhaih to nongpatanawk khaeah patoh hmah loe, siangpahrang hum koeh kaminawk caehhaih loklam to pazui hmah.
4 Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
Aw Lemuel, siangpahrangnawk loe misurtui naek han om ai; angraengnawk loe misurtui paqui han amcuk ai;
5 Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
nihcae mah nae o nahaeloe, patukhaih lok to pahnet o ueloe, amtang kami han toenghaih hoiah lokcaekhaih to amkhraeng o taak ving moeng tih.
6 Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
Anghmaa angtaa kami hanah mu to paek oh loe, palungboeng kami hanah misurtui to paek oh.
7 Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
Anih mah amtanghaih hoi patangkhanghaih pahnet hanah nae nasoe.
8 Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
Amtang kaminawk mah hak han koi hmuen to a hak o thai hanah, lokthui thai ai kaminawk to lokthuih abomh oh.
9 Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
Lok to thui ah loe, toenghaih hoiah lok to caek ah; amtang kami hoi mithoenawk mah hak han koi hmuen to paek oh.
10 Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
Mi mah maw tuinuen kahoih zu to hnu thai tih? To nongpata loe atho kana thlung kathim pongah atho oh kue.
11 Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
A sava mah anih to oep ueloe, amtanghaih hoiah loih tih.
12 Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
To baktih nongpata loe a sava hanah kasae hmuen to sah ai; a hing thung kahoih hmuen to a sinh pae.
13 Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
Anih loe tuumui hoi pathlah to pakrong moe, a koeh baktiah a ban hoiah tok to a sak.
14 Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
Anih loe hmuenmae zawhaih palongpui baktiah oh moe, angthla parai ahmuen hoiah caaknaek to a phawh.
15 Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
Anih loe khodai ai naah angthawk moe, a imthung takoh hanah caaknaek to patoem pae, a tamna nongpatanawk hanah caaknaek to a paek.
16 To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
Anih loe poek het moe, lawk doeh a qanh; a toksakhaih atho hoiah misurkung to a tlingh.
17 Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
Anih loe kaengkaeh to kacakah angzaeng moe, a ban to thacaksak.
18 Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
Anih mah zawh ih hmuenmae loe atho oh; anih ih hmaiim doeh aqum puek dueh mak ai.
19 Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
A ban hoiah lahat to a kaeh moe, a ban hoiah kahni to a sak.
20 Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
Amtang kaminawk to a khetzawn, ue, mithoenawk to abomh.
21 Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
Anih ih imthung takoh loe kahni kamling to angkhuk o boih pongah, dantui krah cadoeh tasoehhaih tawn ai.
22 Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
Angmah hanah kahni to a sak moe, rong kamling hup puu ngan laihaw to angkhuk.
23 Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
Anih ih sava loe vangpui khongkhanawk ah prae thung ih kacoehtanawk hoi nawnto anghnut moe, ahmin amthang kami ah oh.
24 Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
Anih loe puu ngan kahni to sak moe, a zawh; kaziinawk doeh hmuenmae zaw kami khaeah a zawh.
25 Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
Anih loe thacak moe, khingya koi khukbuen hoiah amthoep; anih loe angzo han koi atue ah anghoehaih hoiah khosah tih.
26 Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
Anih loe palunghahaih hoiah lok to thuih, anih ih pahni ah tahmenhaih lok to oh.
27 Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
Anih loe angmah ih imthung takoh to kahoih ah khetzawn, thasethaih buh to caa ai.
28 Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
A caanawk loe angthawk o moe, amno to tahamhoihaih paek o; a sava mah doeh anih to pakoeh.
29 Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
Paroeai kami ih canunawk mah kahoih hmuen to sak o; toe nang mah loe nihcae to na takrenh boih.
30 Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
Lok kahoih loe alinghaih ah ni oh; kranghoihaih doeh azom pui ni; toe Angraeng zii nongpata loe, pakoehhaih hnu tih.
31 Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
To baktih nongpata hanah a toksakhaih tangqum to paek oh; a toksakhaih mah anih to vangpui khongkha ah pakoeh nasoe.
