< Salamana Pamācības 30 >

1 Agura, Jakes dēla, vārdi šā vīra sludināšana un mācība. Es esmu nodarbojies ar Dievu, esmu nodarbojies ar Dievu un noguris.
Palabras de Agur hijo de Jace: La profecía que dijo el varón a Itiel, a Itiel, y Ucal:
2 Jo es esmu nejēga pār citiem, un man nav cilvēka saprašanas!
Yo ciertamente, más torpe de ingenio soy que ninguno, ni tengo entendimiento de hombre.
3 Es arī gudrības neesmu mācījies, nedz svētu atzīšanu atzinis.
Ni aprendí sabiduría: ni supe ciencia de santos.
4 Kas ir uzkāpis debesīs un nācis zemē? Kas sagrābj vēju savās rokas? Kas saista ūdeni drēbē? Kas liek zemei visas robežas? Kāds viņam vārds, un kāds viņa dēlam vārds, ja tu to zini?
¿Quién subió al cielo, y descendió? ¿Quién encerró los vientos en sus puños? ¿Quién ató las aguas en un paño? ¿Quién afirmó todos los límites de la tierra? ¿Cuál es su nombre, y el nombre de su hijo, si tú lo sabes?
5 Visi Dieva vārdi ir šķīsti; Viņš ir par priekšturamām bruņām tiem, kas uz Viņu paļaujas.
Toda habla de Dios es limpia, es escudo a los que en él esperan.
6 Nepieliec nekā pie viņa vārdiem, ka viņš tevi nesoda, un tu netopi atrasts melkulis.
No añadas sobre sus palabras, porque no te arguya, y seas hallado mentiroso.
7 Divas lietas lūdzos no tevis, neliedz man tās, pirms es mirstu:
Dos cosas te he demandado, no me las niegues antes que muera:
8 Nelietība un meli lai paliek tālu no manis; nabadzību un bagātību nedod man, bet paēdini mani ar manu dienišķu maizi,
Vanidad y palabra mentirosa aparta de mí: no me des pobreza ni riquezas: mantiéneme del pan que he menester.
9 Ka es paēdis tevi neaizliedzu un nesaku: Kas ir Tas Kungs? vai nabags palicis nezogu un sava Dieva vārdu velti nevalkāju. -
Porque no me harte, y te niegue; y diga: ¿Quién es Jehová? y porque siendo pobre, hurte; y blasfeme el nombre de mi Dios.
10 Neapmelo kalpu pie viņa kunga, ka viņš tevi nelād, un tu netopi noziedzīgs.
Nunca acuses al siervo cerca de su señor; porque no te maldiga, y peques.
11 Ir suga, kas tēvu lād un māti nesvētī;
Hay generación que maldice a su padre, y a su madre no bendice.
12 Ir suga, kas pati savās acīs šķīsta, bet no saviem sārņiem nav mazgāta;
Hay generación limpia en su opinión, y nunca se ha limpiado su inmundicia.
13 Ir suga, cik augsti tā ceļ acis, cik augsti acu plakstiņus!
Hay generación cuyos ojos son altivos, y cuyos párpados son alzados.
14 Ir suga, zobeni ir viņas zobi un naži viņas dzerokļi, rīt nabagus no zemes nost un sērdienīšus cilvēku starpā. -
Hay generación cuyos dientes son espadas; y cuyas muelas son cuchillos, para tragar de la tierra a los pobres, y de entre los hombres a los menesterosos.
15 Asins sūcējai ir divas meitas: „Dod šurp, dod šurp!“- Šās trīs nav pieēdināmas, un tā ceturtā nesaka: Gan.
La sanguijuela tiene dos hijas que se llaman Trae, trae. Tres cosas hay que nunca se hartan: la cuarta nunca dice: Basta.
16 Elle, neauglīgais klēpis, zeme, nepiedzirdināma ar ūdeni, un uguns nesaka: Gan. - (Sheol h7585)
El sepulcro, y la matriz estéril, y la tierra no harta de aguas; y el fuego nunca dice: Basta. (Sheol h7585)
17 Acs, kas tēvu apsmej un liedzās mātei klausīt, to izknābs kraukļi pie upes, un jaunie ērgļi to ēdīs.
El ojo que escarnece a su padre, y menosprecia el enseñamiento de la madre, sáquenlo los cuervos del río, y tráguenlo los hijos del águila.
18 Šās trīs lietas man ir visai brīnums, un to ceturto es neizprotu:
Tres cosas me son ocultas, y la cuarta no sé:
19 Ērgļa ceļš debesīs, čūskas ceļš pār klinti, laivas ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie meitas.
El rastro del águila en el aire: el rastro de la culebra sobre la peña: el rastro de la nave en medio de la mar; y el rastro del hombre en la moza.
20 Tāds pat ir sievas ceļš, kas laulību pārkāpj; viņa ēd, noslauka muti un saka: Es ļauna neesmu darījusi. -
Tal es el rastro de la mujer adúltera: come, y limpia su boca, y dice: No he hecho maldad.
21 Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā nevar panest:
Por tres cosas se alborota la tierra, y la cuarta no la puede sufrir:
22 Par kalpu, kad tas paliek par kungu, un par ģeķi, kad tas maizes paēdis,
Por el siervo cuando reinare; y por el insensato cuando se hartare de pan:
23 Par nopeltu, kad tā tiek pie vīra, un par kalponi, kad tā top savas saimnieces mantiniece.
Por la mujer aborrecida, cuando se casare; y por la sierva, cuando heredare a su señora.
24 Šie četri ir mazi virs zemes un tomēr gudrāki nekā tie gudrie:
Cuatro cosas son las más pequeñas de la tierra, y las mismas son más sabias que los sabios:
25 Skudras, nespēcīga tauta, tomēr savu barību vasarā sagādā;
Las hormigas, pueblo no fuerte; y en el verano apareja su comida:
26 Truši, nespēcīga tauta, tomēr liek savus namus akmens kalnos;
Los conejos, pueblo no fuerte; y ponen su casa en la piedra:
27 Siseņiem nav ķēniņa, tomēr viņi visi iziet, pulkos dalīti;
La langosta no tiene rey; y sale junta toda ella:
28 Zirneklis auž abām rokām, un tomēr ir ķēniņu pilīs.-
La araña, que ase con las manos, y está en palacios de rey.
29 Šiem trim ir laba gaita, un tas ceturtais iet it lepni:
Tres cosas hay de hermoso andar, y la cuarta pasea muy bien:
30 Vecs lauva, varens starp zvēriem, kas nevienam ceļu negriež.
El león fuerte entre todos los animales, que no torna atrás por nadie:
31 Ērzelis, kam labi gurni, vai āzis, un ķēniņš, savus ļaudis vedot.
El lebrel ceñido de lomos; y el macho cabrío; y el rey, contra el cual ninguno se levanta.
32 Ja tu ģeķis bijis, paaugstinādamies, un ko nodomājis, tad: roku uz muti!
Si caíste, fue porque te enalteciste; y si mal pensaste, pon el dedo en la boca.
33 Satricini pienu, būs sviests; satrīcini degunu, būs asinis; un satrīcini dusmas, būs plēšanās.
Ciertamente el que exprime la leche, sacará manteca; y el que recio se suena las narices, sacará sangre; y el que exprime la ira, sacará contienda.

< Salamana Pamācības 30 >