< Salamana Pamācības 30 >
1 Agura, Jakes dēla, vārdi šā vīra sludināšana un mācība. Es esmu nodarbojies ar Dievu, esmu nodarbojies ar Dievu un noguris.
Verba Congregantis filii Vomentis. Visio, quam locutus est vir, cum quo est Deus, et qui Deo secum morante confortatus, ait:
2 Jo es esmu nejēga pār citiem, un man nav cilvēka saprašanas!
Stultissimus sum virorum, et sapientia hominum non est mecum.
3 Es arī gudrības neesmu mācījies, nedz svētu atzīšanu atzinis.
Non didici sapientiam, et non novi scientiam sanctorum.
4 Kas ir uzkāpis debesīs un nācis zemē? Kas sagrābj vēju savās rokas? Kas saista ūdeni drēbē? Kas liek zemei visas robežas? Kāds viņam vārds, un kāds viņa dēlam vārds, ja tu to zini?
Quis ascendit in cælum atque descendit? quis continuit spiritum in manibus suis? quis colligavit aquas quasi in vestimento? quis suscitavit omnes terminos terræ? quod nomen est eius, et quod nomen filii eius, si nosti?
5 Visi Dieva vārdi ir šķīsti; Viņš ir par priekšturamām bruņām tiem, kas uz Viņu paļaujas.
Omnis sermo Dei ignitus, clypeus est sperantibus in se:
6 Nepieliec nekā pie viņa vārdiem, ka viņš tevi nesoda, un tu netopi atrasts melkulis.
ne addas quidquam verbis illius, et arguaris inveniarisque mendax.
7 Divas lietas lūdzos no tevis, neliedz man tās, pirms es mirstu:
Duo rogavi te, ne deneges mihi antequam moriar.
8 Nelietība un meli lai paliek tālu no manis; nabadzību un bagātību nedod man, bet paēdini mani ar manu dienišķu maizi,
Vanitatem, et verba mendacia longe fac a me. Mendicitatem, et divitias ne dederis mihi: tribue tantum victui meo necessaria:
9 Ka es paēdis tevi neaizliedzu un nesaku: Kas ir Tas Kungs? vai nabags palicis nezogu un sava Dieva vārdu velti nevalkāju. -
ne forte satiatus illiciar ad negandum, et dicam: Quis est Dominus? aut egestate compulsus furer, et periurem nomen Dei mei.
10 Neapmelo kalpu pie viņa kunga, ka viņš tevi nelād, un tu netopi noziedzīgs.
Ne accuses servum ad Dominum suum, ne forte maledicat tibi, et corruas.
11 Ir suga, kas tēvu lād un māti nesvētī;
Generatio, quæ patri suo maledicit, et quæ matri suæ non benedicit.
12 Ir suga, kas pati savās acīs šķīsta, bet no saviem sārņiem nav mazgāta;
Generatio, quæ sibi munda videtur, et tamen non est lota a sordibus suis.
13 Ir suga, cik augsti tā ceļ acis, cik augsti acu plakstiņus!
Generatio, cuius excelsi sunt oculi, et palpebræ eius in alta surrectæ.
14 Ir suga, zobeni ir viņas zobi un naži viņas dzerokļi, rīt nabagus no zemes nost un sērdienīšus cilvēku starpā. -
Generatio, quæ pro dentibus gladios habet, et commandit molaribus suis, ut comedat inopes de terra, et pauperes ex hominibus.
15 Asins sūcējai ir divas meitas: „Dod šurp, dod šurp!“- Šās trīs nav pieēdināmas, un tā ceturtā nesaka: Gan.
Sanguisugæ duæ sunt filiæ, dicentes: Affer, Affer. Tria sunt insaturabilia, et quartum, quod numquam dicit: Sufficit.
16 Elle, neauglīgais klēpis, zeme, nepiedzirdināma ar ūdeni, un uguns nesaka: Gan. - (Sheol )
Infernus, et os vulvæ, et terra, quæ non satiatur aqua: ignis vero numquam dicit: Sufficit. (Sheol )
17 Acs, kas tēvu apsmej un liedzās mātei klausīt, to izknābs kraukļi pie upes, un jaunie ērgļi to ēdīs.
Oculum, qui subsannat patrem, et qui despicit partum matris suæ, effodiant eum corvi de torrentibus, et comedant eum filii aquilæ.
18 Šās trīs lietas man ir visai brīnums, un to ceturto es neizprotu:
Tria sunt difficilia mihi, et quartum penitus ignoro:
19 Ērgļa ceļš debesīs, čūskas ceļš pār klinti, laivas ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie meitas.
Viam aquilæ in cælo, viam colubri super petram, viam navis in medio mari, et viam viri in adolescentia.
20 Tāds pat ir sievas ceļš, kas laulību pārkāpj; viņa ēd, noslauka muti un saka: Es ļauna neesmu darījusi. -
Talis est et via mulieris adulteræ, quæ comedit, et tergens os suum dicit: Non sum operata malum.
21 Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā nevar panest:
Per tria movetur terra, et quartum non potest sustinere:
22 Par kalpu, kad tas paliek par kungu, un par ģeķi, kad tas maizes paēdis,
Per servum cum regnaverit: per stultum cum saturatus fuerit cibo:
23 Par nopeltu, kad tā tiek pie vīra, un par kalponi, kad tā top savas saimnieces mantiniece.
per odiosam mulierem cum in matrimonio fuerit assumpta: et per ancillam cum fuerit heres dominæ suæ.
24 Šie četri ir mazi virs zemes un tomēr gudrāki nekā tie gudrie:
Quatuor sunt minima terræ, et ipsa sunt sapientiora sapientibus.
25 Skudras, nespēcīga tauta, tomēr savu barību vasarā sagādā;
Formicæ, populus infirmus, qui præparat in messe cibum sibi:
26 Truši, nespēcīga tauta, tomēr liek savus namus akmens kalnos;
lepusculus, plebs invalida, qui collocat in petra cubile suum:
27 Siseņiem nav ķēniņa, tomēr viņi visi iziet, pulkos dalīti;
regem locusta non habet, et egreditur universa per turmas suas:
28 Zirneklis auž abām rokām, un tomēr ir ķēniņu pilīs.-
stellio manibus nititur, et moratur in ædibus regis.
29 Šiem trim ir laba gaita, un tas ceturtais iet it lepni:
Tria sunt, quæ bene gradiuntur, et quartum, quod incedit feliciter:
30 Vecs lauva, varens starp zvēriem, kas nevienam ceļu negriež.
Leo fortissimus bestiarum, ad nullius pavebit occursum:
31 Ērzelis, kam labi gurni, vai āzis, un ķēniņš, savus ļaudis vedot.
gallus succinctus lumbos: et aries: nec est rex, qui resistat ei.
32 Ja tu ģeķis bijis, paaugstinādamies, un ko nodomājis, tad: roku uz muti!
Est qui stultus apparuit postquam elevatus est in sublime: si enim intellexisset, ori suo imposuisset manum.
33 Satricini pienu, būs sviests; satrīcini degunu, būs asinis; un satrīcini dusmas, būs plēšanās.
Qui autem fortiter premit ubera ad eliciendum lac, exprimit butyrum: et qui vehementer emungit, elicit sanguinem: et qui provocat iras, producit discordias.