Salamana Pamācības 30
1 Agura, Jakes dēla, vārdi šā vīra sludināšana un mācība. Es esmu nodarbojies ar Dievu, esmu nodarbojies ar Dievu un noguris.
HE mau wahi olelo a Agura ke keiki a Iake. He wanana; na ke kanaka i hoike mai ia Itiela; ia Itiela laua me Ukala.
2 Jo es esmu nejēga pār citiem, un man nav cilvēka saprašanas!
Owau ka mea hupo loa o na kanaka, Aole o'u wahi noonoo kanaka.
3 Es arī gudrības neesmu mācījies, nedz svētu atzīšanu atzinis.
Aole i loaa ia u ka naauao, Aole hoi o'u ike i ka Mea hemolele.
4 Kas ir uzkāpis debesīs un nācis zemē? Kas sagrābj vēju savās rokas? Kas saista ūdeni drēbē? Kas liek zemei visas robežas? Kāds viņam vārds, un kāds viņa dēlam vārds, ja tu to zini?
Owai ka mea i pii ae i ka lani, a i iho mai hoi? Owai ka mea i hooiliili i ka makani ma kona lima? Owai ka mea i hoopaa i na wai ma kona aahu? Owai ka mea i hoonoho i na welelau a pau o ka honua? Owai hoi kona inoa, owai ka inoa o kana keiki? E hoike mai paha oe.
5 Visi Dieva vārdi ir šķīsti; Viņš ir par priekšturamām bruņām tiem, kas uz Viņu paļaujas.
Pau loa na huaolelo a ke Akua i ka maemae; Oia ka palekaua i ka poe paulele aku ia ia.
6 Nepieliec nekā pie viņa vārdiem, ka viņš tevi nesoda, un tu netopi atrasts melkulis.
Mai hui ae oe i kekahi mea me kana mau huaolelo, O ao mai oia ia oe, a e lilo oe i mea wahahee.
7 Divas lietas lūdzos no tevis, neliedz man tās, pirms es mirstu:
Elua mau mea a'u i noi aku ai ia oe, Mai aua oe mamua o ko'u make ana.
8 Nelietība un meli lai paliek tālu no manis; nabadzību un bagātību nedod man, bet paēdini mani ar manu dienišķu maizi,
O ka lapuwale, a o ka wahahee, E hookaawale ae mai o'u aku nei; Mai haawi mai ia'u i ka ilihune, aole hoi i ka waiwai; E hanai mai ia'u i ka ai ku pono no'u;
9 Ka es paēdis tevi neaizliedzu un nesaku: Kas ir Tas Kungs? vai nabags palicis nezogu un sava Dieva vārdu velti nevalkāju. -
O hookuku ai au, a hoole aku hoi, Me ka i ana, Owai la o Iehova? O ilihune hoi au a aihue iho, A hoohiki ino i ka inoa o ko'u Akua.
10 Neapmelo kalpu pie viņa kunga, ka viņš tevi nelād, un tu netopi noziedzīgs.
Mai hoopii oe i ke kauwa imua o kona haku, O hooino mai oia ia oe, a e lilo oe i lawehala.
11 Ir suga, kas tēvu lād un māti nesvētī;
O kekahi hanauna, hoino no i ka makuakane, Aole hoi i hoomaikai i ka makuwahine.
12 Ir suga, kas pati savās acīs šķīsta, bet no saviem sārņiem nav mazgāta;
O kekahi hanauna hoi, he maemae ia i ko lakou maka iho, Aole hoi i holoiia ka paumaele.
13 Ir suga, cik augsti tā ceļ acis, cik augsti acu plakstiņus!
O kekahi hanauna, hookano loa na maka o lakou! Hookiekie hoi na lihilihi o lakou.
14 Ir suga, zobeni ir viņas zobi un naži viņas dzerokļi, rīt nabagus no zemes nost un sērdienīšus cilvēku starpā. -
O kekahi hanauna, he mau pahikaua ko lakou niho, He mau pahi hoi ko lakou mau kui. E ai ana i ka poe ilihune mai ka honua aku, A o ka poe nele hoi iwaena o na kanaka.
15 Asins sūcējai ir divas meitas: „Dod šurp, dod šurp!“- Šās trīs nav pieēdināmas, un tā ceturtā nesaka: Gan.
He mau kaikamahine elua ka ka omokoko, E i ana, E ho mai, e ho mai, ea. Akolu no mea piha ole, Eha hoi, aole e olelo mai, Ua ana:
O ka lua, o ka opu pa; A o ka honua i mauu ole i ka wai; A o ke ahi, aole ana olelo mai, Ua nui. (Sheol h7585)
17 Acs, kas tēvu apsmej un liedzās mātei klausīt, to izknābs kraukļi pie upes, un jaunie ērgļi to ēdīs.
O ka maka i hoowahawaha i kona makuakane, A hoole hoi aole e malama i kona makuwahine, E kiko iho ka poe koraka o ke awawa ia mea, A e ai iho no ka poe aito opiopio.
18 Šās trīs lietas man ir visai brīnums, un to ceturto es neizprotu:
Ekolu mau mea kupanaha loa ia'u, Eha hoi, aole au i ike iho.
19 Ērgļa ceļš debesīs, čūskas ceļš pār klinti, laivas ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie meitas.
O ka aoao o ka aito ma ka lewa; O ka aoao o ka nahesa maluna o ka pohaku; O ka aoao o ka moku iwaena o ka moana; A o ka aoao o ke kanaka me ka wahine puupaa.
20 Tāds pat ir sievas ceļš, kas laulību pārkāpj; viņa ēd, noslauka muti un saka: Es ļauna neesmu darījusi. -
Peneia ka aoao o ka wahine hookamakama, Ai iho la oia a holoi i kona nuku, A olelo ae, Aole au i hana hewa.
21 Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā nevar panest:
Ekolu mau mea e haunaele ai ka honua, Eha hoi e hiki ole ai ke hoomanawanui:
22 Par kalpu, kad tas paliek par kungu, un par ģeķi, kad tas maizes paēdis,
O ke kauwa ke lilo i alii; O ka mea lapuwale ke maona i ka ai;
23 Par nopeltu, kad tā tiek pie vīra, un par kalponi, kad tā top savas saimnieces mantiniece.
O ka wahine huhu wale ke mareia oia; A o ke kauwawahine he hooilina o kona hakuwahine.
24 Šie četri ir mazi virs zemes un tomēr gudrāki nekā tie gudrie:
Eha mau mea liilii loa ma ka honua nei, A ua akamai loa no nae:
25 Skudras, nespēcīga tauta, tomēr savu barību vasarā sagādā;
O ka poe anonanona, he poe ikaika ole lakou, Hoomakaukau no nae i ke kau i ka lakou ai;
26 Truši, nespēcīga tauta, tomēr liek savus namus akmens kalnos;
O ka poe rabita, he poe nawaliwali lakou, Ma na pohaku hoi i hana'i i ko lakou mau hale;
27 Siseņiem nav ķēniņa, tomēr viņi visi iziet, pulkos dalīti;
O ka poe uhini, aole o lakou alii, Hele papa no hoi lakou.
28 Zirneklis auž abām rokām, un tomēr ir ķēniņu pilīs.-
O ka moo, lalau no oia me kona mau lima, Aia no ia ma na hale hanohano o ke alii.
29 Šiem trim ir laba gaita, un tas ceturtais iet it lepni:
Ekolu mau mea, i maikai ka hele ana, Eha hoi i maikai ke hele ae.
30 Vecs lauva, varens starp zvēriem, kas nevienam ceļu negriež.
O ka liona ka mea ikaika loa o na holoholona, Aole hoi oia e huli ae mai ke alo aku o lakou a pau;
31 Ērzelis, kam labi gurni, vai āzis, un ķēniņš, savus ļaudis vedot.
O ka ilio hahai, a o ke kao kane hoi, A o ke alii, hiki ole ke ku e ia ia.
32 Ja tu ģeķis bijis, paaugstinādamies, un ko nodomājis, tad: roku uz muti!
Ina he lapuwale oe i kou hookiekie ana, Ina paha he manao ino kou, e kau ana ka lima ma ka waha.
33 Satricini pienu, būs sviests; satrīcini degunu, būs asinis; un satrīcini dusmas, būs plēšanās.
Ma ka hooluliluli ana i ka waiu e puka mai ai ka bata, Ma ka uwi ana i ka ihu e kahe mai ai ke koko; A ma ka hooioi ana i ka huhu e puka mai ai hoi ka hakaka.
