Salamana Pamācības 30
1 Agura, Jakes dēla, vārdi šā vīra sludināšana un mācība. Es esmu nodarbojies ar Dievu, esmu nodarbojies ar Dievu un noguris.
The wordis of hym that gaderith, of the sone spuynge. The prophesie which a man spak, with whom God was, and which man was coumfortid bi God dwellyng with hym,
2 Jo es esmu nejēga pār citiem, un man nav cilvēka saprašanas!
and seide, Y am the moost fool of men; and the wisdom of men is not with me.
3 Es arī gudrības neesmu mācījies, nedz svētu atzīšanu atzinis.
Y lernede not wisdom; and Y knew not the kunnyng of hooli men.
4 Kas ir uzkāpis debesīs un nācis zemē? Kas sagrābj vēju savās rokas? Kas saista ūdeni drēbē? Kas liek zemei visas robežas? Kāds viņam vārds, un kāds viņa dēlam vārds, ja tu to zini?
Who stiede in to heuene, and cam doun? Who helde togidere the spirit in hise hondis? who bonde togidere watris as in a cloth? Who reiside alle the endis of erthe? What is name of hym? and what is the name of his sone, if thou knowist?
5 Visi Dieva vārdi ir šķīsti; Viņš ir par priekšturamām bruņām tiem, kas uz Viņu paļaujas.
Ech word of God is a scheld set a fiere, to alle that hopen in hym.
6 Nepieliec nekā pie viņa vārdiem, ka viņš tevi nesoda, un tu netopi atrasts melkulis.
Adde thou not ony thing to the wordis of hym, and thou be repreued, and be foundun a liere.
7 Divas lietas lūdzos no tevis, neliedz man tās, pirms es mirstu:
I preiede thee twei thingis; denye not thou to me, bifor that Y die.
8 Nelietība un meli lai paliek tālu no manis; nabadzību un bagātību nedod man, bet paēdini mani ar manu dienišķu maizi,
Make thou fer fro me vanyte and wordis of leesyng; yyue thou not to me beggery and richessis; yyue thou oneli necessaries to my lijflode;
9 Ka es paēdis tevi neaizliedzu un nesaku: Kas ir Tas Kungs? vai nabags palicis nezogu un sava Dieva vārdu velti nevalkāju. -
lest perauenture Y be fillid, and be drawun to denye, and seie, Who is the Lord? and lest Y compellid bi nedynesse, stele, and forswere the name of my God.
10 Neapmelo kalpu pie viņa kunga, ka viņš tevi nelād, un tu netopi noziedzīgs.
Accuse thou not a seruaunt to his lord, lest perauenture he curse thee, and thou falle doun.
11 Ir suga, kas tēvu lād un māti nesvētī;
A generacioun that cursith his fadir, and that blessith not his modir.
12 Ir suga, kas pati savās acīs šķīsta, bet no saviem sārņiem nav mazgāta;
A generacioun that semeth cleene to it silf, and netheles is not waischun fro hise filthis.
13 Ir suga, cik augsti tā ceļ acis, cik augsti acu plakstiņus!
A generacioun whose iyen ben hiy, and the iye liddis therof ben reisid in to hiy thingis.
14 Ir suga, zobeni ir viņas zobi un naži viņas dzerokļi, rīt nabagus no zemes nost un sērdienīšus cilvēku starpā. -
A generacioun that hath swerdis for teeth, and etith with hise wank teeth; that it ete nedi men of erthe, and the porails of men.
15 Asins sūcējai ir divas meitas: „Dod šurp, dod šurp!“- Šās trīs nav pieēdināmas, un tā ceturtā nesaka: Gan.
The watir leche hath twei douytris, seiynge, Brynge, bringe. Thre thingis ben vnable to be fillid, and the fourthe, that seith neuere, It suffisith;
helle, and the mouth of the wombe, and the erthe which is neuere fillid with water; but fier seith neuere, It suffisith. (Sheol h7585)
17 Acs, kas tēvu apsmej un liedzās mātei klausīt, to izknābs kraukļi pie upes, un jaunie ērgļi to ēdīs.
Crowis of the stronde picke out thilke iye, that scorneth the fadir, and that dispisith the child beryng of his modir; and the briddis of an egle ete that iye.
18 Šās trīs lietas man ir visai brīnums, un to ceturto es neizprotu:
Thre thingis ben hard to me, and outirli Y knowe not the fourthe thing;
19 Ērgļa ceļš debesīs, čūskas ceļš pār klinti, laivas ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie meitas.
the weye of an egle in heuene, the weie of a serpent on a stoon, the weie of a schip in the myddil of the see, and the weie of a man in yong wexynge age.
20 Tāds pat ir sievas ceļš, kas laulību pārkāpj; viņa ēd, noslauka muti un saka: Es ļauna neesmu darījusi. -
Siche is the weie of a womman auowtresse, which etith, and wipith hir mouth, and seith, Y wrouyte not yuel.
21 Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā nevar panest:
The erthe is moued bi thre thingis, and the fourthe thing, which it may not susteyne;
22 Par kalpu, kad tas paliek par kungu, un par ģeķi, kad tas maizes paēdis,
bi a seruaunt, whanne he regneth; bi a fool, whanne he is fillid with mete;
23 Par nopeltu, kad tā tiek pie vīra, un par kalponi, kad tā top savas saimnieces mantiniece.
bi an hateful womman, whanne sche is takun in matrymonye; and bi an handmaide, whanne sche is eir of hir ladi.
24 Šie četri ir mazi virs zemes un tomēr gudrāki nekā tie gudrie:
Foure ben the leeste thingis of erthe, and tho ben wisere than wise men;
25 Skudras, nespēcīga tauta, tomēr savu barību vasarā sagādā;
amtis, a feble puple, that maken redi mete in heruest to hem silf;
26 Truši, nespēcīga tauta, tomēr liek savus namus akmens kalnos;
a hare, a puple vnmyyti, that settith his bed in a stoon;
27 Siseņiem nav ķēniņa, tomēr viņi visi iziet, pulkos dalīti;
a locust hath no kyng, and al goith out bi cumpanyes; an euete enforsith with hondis,
28 Zirneklis auž abām rokām, un tomēr ir ķēniņu pilīs.-
and dwellith in the housis of kingis.
29 Šiem trim ir laba gaita, un tas ceturtais iet it lepni:
Thre thingis ben, that goon wel, and the fourthe thing, that goith richeli.
30 Vecs lauva, varens starp zvēriem, kas nevienam ceļu negriež.
A lioun, strongeste of beestis, schal not drede at the meetyng of ony man;
31 Ērzelis, kam labi gurni, vai āzis, un ķēniņš, savus ļaudis vedot.
a cok gird the leendis, and a ram, and noon is that schal ayenstonde him.
32 Ja tu ģeķis bijis, paaugstinādamies, un ko nodomājis, tad: roku uz muti!
He that apperith a fool, aftir that he is reisid an hiy; for if he hadde vndurstonde, he hadde sett hond on his mouth.
33 Satricini pienu, būs sviests; satrīcini degunu, būs asinis; un satrīcini dusmas, būs plēšanās.
Forsothe he that thristith strongli teetis, to drawe out mylk, thristith out botere; and he that smytith greetli, drawith out blood; and he that stirith iris, bringith forth discordis.
