< Salamana Pamācības 30 >
1 Agura, Jakes dēla, vārdi šā vīra sludināšana un mācība. Es esmu nodarbojies ar Dievu, esmu nodarbojies ar Dievu un noguris.
瑪薩人雅刻之子阿古爾的格言,即他給依提耳、給依提耳和烏加耳的斷語:
2 Jo es esmu nejēga pār citiem, un man nav cilvēka saprašanas!
我比誰都愚蠢,沒有人的才智。
3 Es arī gudrības neesmu mācījies, nedz svētu atzīšanu atzinis.
我從來沒有學得智慧,致能通曉聖者的知識。
4 Kas ir uzkāpis debesīs un nācis zemē? Kas sagrābj vēju savās rokas? Kas saista ūdeni drēbē? Kas liek zemei visas robežas? Kāds viņam vārds, un kāds viņa dēlam vārds, ja tu to zini?
誰曾上升過天而又降下﹖誰能將風收集在手中﹖誰能將水聚集在大衣內﹖誰為這大地立定了邊界﹖他叫什麼名字﹖其子姓甚名誰﹖你知道嗎﹖
5 Visi Dieva vārdi ir šķīsti; Viņš ir par priekšturamām bruņām tiem, kas uz Viņu paļaujas.
天主的每一句話,都是經火精煉的;凡托庇於他的人,他必要作其護盾。
6 Nepieliec nekā pie viņa vārdiem, ka viņš tevi nesoda, un tu netopi atrasts melkulis.
對他所說的話,不可加添什麼;免得他指責你,證明你在說謊。
7 Divas lietas lūdzos no tevis, neliedz man tās, pirms es mirstu:
我求你兩件事,在我未死以前,請不要拒絕我:
8 Nelietība un meli lai paliek tālu no manis; nabadzību un bagātību nedod man, bet paēdini mani ar manu dienišķu maizi,
令虛偽和欺詐遠離我,貧乏或富裕勿賜與我,只供予我必需的食糧,
9 Ka es paēdis tevi neaizliedzu un nesaku: Kas ir Tas Kungs? vai nabags palicis nezogu un sava Dieva vārdu velti nevalkāju. -
免得我吃飽了,背叛你說:「誰是上主﹖」或是過於貧乏,因而行竊,加辱我天主的名。
10 Neapmelo kalpu pie viņa kunga, ka viņš tevi nelād, un tu netopi noziedzīgs.
別在主人前,誹謗他的奴僕,怕他咒罵你,你就不免受罰。
11 Ir suga, kas tēvu lād un māti nesvētī;
有一種人,咒罵父親;自己母親,也不祝福。
12 Ir suga, kas pati savās acīs šķīsta, bet no saviem sārņiem nav mazgāta;
有一種人,自視清高;自身污穢,卻不洗滌。
13 Ir suga, cik augsti tā ceļ acis, cik augsti acu plakstiņus!
有一種人,眼睛傲慢,目空一切。
14 Ir suga, zobeni ir viņas zobi un naži viņas dzerokļi, rīt nabagus no zemes nost un sērdienīšus cilvēku starpā. -
有一種人,牙如利劍,齒如快刀,地上弱小,人間貧民,吞食一空。
15 Asins sūcējai ir divas meitas: „Dod šurp, dod šurp!“- Šās trīs nav pieēdināmas, un tā ceturtā nesaka: Gan.
水蛭有兩個女兒,常說「給我! 給我! 」不知足的東西,共有三樣,總不說「夠了」的,共有四樣:
16 Elle, neauglīgais klēpis, zeme, nepiedzirdināma ar ūdeni, un uguns nesaka: Gan. - (Sheol )
即陰府、荒胎、總飲不足水的地,和總不說「夠了」的火。 (Sheol )
17 Acs, kas tēvu apsmej un liedzās mātei klausīt, to izknābs kraukļi pie upes, un jaunie ērgļi to ēdīs.
誰嘲笑父親,或輕視年老的母親,願他的眼睛,被谷中的烏鴉啄去,為小鷹所食。
18 Šās trīs lietas man ir visai brīnums, un to ceturto es neizprotu:
令我稱奇的事,共有三樣,連我不明瞭的,共有四樣:
19 Ērgļa ceļš debesīs, čūskas ceļš pār klinti, laivas ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie meitas.
即鷹在天空飛翔的道,蛇在岩石爬行的道,船在海中航行的道,以及男女交合之道。
20 Tāds pat ir sievas ceļš, kas laulību pārkāpj; viņa ēd, noslauka muti un saka: Es ļauna neesmu darījusi. -
淫婦的作風是這樣:她吃了後,抹抹口說:「我並沒有為非作歹。」
21 Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā nevar panest:
使地戰慄的事,共有三樣,連不可容忍的,共有四樣:
22 Par kalpu, kad tas paliek par kungu, un par ģeķi, kad tas maizes paēdis,
即奴隸為王,愚人飽食,
23 Par nopeltu, kad tā tiek pie vīra, un par kalponi, kad tā top savas saimnieces mantiniece.
醜女出嫁,婢女當家。
24 Šie četri ir mazi virs zemes un tomēr gudrāki nekā tie gudrie:
地上的小動物中,有四種極其聰明:
25 Skudras, nespēcīga tauta, tomēr savu barību vasarā sagādā;
螞蟻是無力的一群,卻在夏日儲備食糧;
26 Truši, nespēcīga tauta, tomēr liek savus namus akmens kalnos;
岩貍是無能的一群,卻在岩石中築巢穴;
27 Siseņiem nav ķēniņa, tomēr viņi visi iziet, pulkos dalīti;
蝗虫雖然沒有君王,卻知一齊列隊出發;
28 Zirneklis auž abām rokām, un tomēr ir ķēniņu pilīs.-
壁虎能用手來捕捉,卻經常出入於皇宮。
29 Šiem trim ir laba gaita, un tas ceturtais iet it lepni:
舉止昂然之物,共有三樣,連威儀赫赫的,共有四樣:
30 Vecs lauva, varens starp zvēriem, kas nevienam ceļu negriež.
即獸中稱雄的獅子,面臨一切從不退縮;
31 Ērzelis, kam labi gurni, vai āzis, un ķēniņš, savus ļaudis vedot.
獨步雞群中的雄雞,開頭領隊的公山羊,和檢閱人民的君王。
32 Ja tu ģeķis bijis, paaugstinādamies, un ko nodomājis, tad: roku uz muti!
你一時糊塗,高舉了自己,當你反省時,應以手掩口;
33 Satricini pienu, būs sviests; satrīcini degunu, būs asinis; un satrīcini dusmas, būs plēšanās.
因為攪動乳汁,可出奶油;用力扭鼻,可流鮮血;激起憤怒,必生爭端。