Salamana Pamācības 3
1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
My son, don’t forget my teaching, but let your heart keep my commandments,
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
for they will add to you length of days, years of life, and peace.
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
Don’t let kindness and truth forsake you. Bind them around your neck. Write them on the tablet of your heart.
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
So you will find favor, and good understanding in the sight of God and man.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
Trust in the LORD with all your heart, and don’t lean on your own understanding.
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
In all your ways acknowledge him, and he will make your paths straight.
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
Don’t be wise in your own eyes. Fear the LORD, and depart from evil.
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
It will be health to your body, and nourishment to your bones.
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
Honor the LORD with your substance, with the first fruits of all your increase;
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
so your barns will be filled with plenty, and your vats will overflow with new wine.
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
My son, don’t despise the LORD’s discipline, neither be weary of his correction;
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
for whom the LORD loves, he corrects, even as a father reproves the son in whom he delights.
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
Happy is the man who finds wisdom, the man who gets understanding.
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
For her good profit is better than getting silver, and her return is better than fine gold.
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
She is more precious than rubies. None of the things you can desire are to be compared to her.
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
Length of days is in her right hand. In her left hand are riches and honor.
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
Her ways are ways of pleasantness. All her paths are peace.
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
She is a tree of life to those who lay hold of her. Happy is everyone who retains her.
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
By wisdom the LORD founded the earth. By understanding, he established the heavens.
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
By his knowledge, the depths were broken up, and the skies drop down the dew.
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
My son, let them not depart from your eyes. Keep sound wisdom and discretion,
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
so they will be life to your soul, and grace for your neck.
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
Then you shall walk in your way securely. Your foot won’t stumble.
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
When you lie down, you will not be afraid. Yes, you will lie down, and your sleep will be sweet.
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
Don’t be afraid of sudden fear, neither of the desolation of the wicked, when it comes;
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
for the LORD will be your confidence, and will keep your foot from being taken.
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
Don’t withhold good from those to whom it is due, when it is in the power of your hand to do it.
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
Don’t say to your neighbor, “Go, and come again; tomorrow I will give it to you,” when you have it by you.
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
Don’t devise evil against your neighbor, since he dwells securely by you.
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
Don’t strive with a man without cause, if he has done you no harm.
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
Don’t envy the man of violence. Choose none of his ways.
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
For the perverse is an abomination to the LORD, but his friendship is with the upright.
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
The LORD’s curse is in the house of the wicked, but he blesses the habitation of the righteous.
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
Surely he mocks the mockers, but he gives grace to the humble.
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
The wise will inherit glory, but shame will be the promotion of fools.
