Salamana Pamācības 3
1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
My son, mine instruction, do not thou forget, and, my commandment, let thy heart observe;
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
For, length of days and years of life, and blessedness, shall they add to thee.
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
Lovingkindness and faithfulness, let them not forsake thee, —bind them, upon thy neck, write them upon the tablet of thy heart:
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
So find thou favour and good repute, in the eyes of God and man.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
Trust thou in Yahweh, with all thy heart, and, unto thine own understanding, do not lean:
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
In all thy ways, acknowledge him, and, he, will make straight thy paths.
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
Do not become wise in thine own eyes, revere Yahweh, and avoid evil:
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
Healing, shall it be to thy body, and refreshing, to thy bones.
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
Honour thou Yahweh, with thy substance, and with the firstfruit of all thine increase;
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
So shall thy storehouses be filled with plenty, and, with new wine, shall thy vats overflow.
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
The, chastening of Yahweh, my son, do not reject, nor loathe his rebuke;
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
For, whom Yahweh loveth, he correcteth, he causeth pain to the son in whom he delighteth.
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
How happy the man who hath found wisdom, and the man who draweth forth understanding,
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
For better is her merchandise, than the merchandise of silver, yea, than gold, her increase;
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
More precious, is she, than corals, yea, none of thy delightful things, doth equal her:
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
Length of days, is in her right hand, in her left, are riches and honour;
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
Her ways, are ways of pleasantness, and, all her paths, are peace;
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
A tree of life, is she, to them who secure her, —and, they who hold her fast, are every one to be pronounced happy.
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
Yahweh, in wisdom, founded the earth, establishing the heavens with understanding;
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
By his knowledge, the resounding deeps were burst open, and, the skies, drop down dew.
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
My son, let them not depart from thine eyes, guard thou counsel, and purpose:
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
So shall they become life to thy soul, and an adorning to thy neck;
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
Then, shalt thou walk securely in thy way, and, thy foot, shall not stumble;
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
When thou sittest down, thou shalt have no dread, yea thou shalt lie down, and sweet shall be thy sleep.
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
Be not thou afraid of sudden dread, nor of the desolation of the lawless, when it cometh.
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
For, Yahweh, will be in all thy ways, and will keep thy foot from the snare.
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
Withhold not good from them who ask it, when it is in power of thy hand to do it:
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
Do not say to thy neighbour, Go and come again, and to-morrow I will give, when thou hast it by thee.
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
Devise not against thy neighbour an injury, seeing that, he, dwelleth securely by thee.
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
Contend not with a man without cause, if he hath dealt thee no wrong.
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
Do not thou envy the man of violence, neither choose thou any of his ways;
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
For, an abomination to Yahweh, is the tortuous man, but, with the upright, he is intimate.
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
The curse of Yahweh, is in the house of the lawless one, but, the home of the righteous, he blesseth.
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
Though at scoffers he scoffeth, yet, to the humbled, he granteth favour.
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
Honour, shall the wise inherit, —but, as for dullards, shame shall carry them away.
