Salamana Pamācības 3
1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
My son, forget not my teaching, And let thy heart observe my precepts!
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
For length of days, and years of life, And peace shall they multiply to thee.
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
Let not kindness and truth forsake thee; Bind them around thy neck, Write them upon the tablet of thy heart:
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
Then shalt thou find favor and good success In the sight of God and man.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
Trust in the LORD with all thy heart, And lean not on thine own understanding;
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
In all thy ways acknowledge him, And he will make thy paths plain.
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
Be not wise in thine own eyes; Fear the LORD, and depart from evil.
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
It shall be health to thy muscles, And moisture to thy bones.
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
Honor the LORD with thy substance, And with the first-fruits of all thy increase;
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
So shall thy barns be filled with plenty, And thy vats overflow with new wine.
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
My son, despise not the correction of the LORD, Nor be impatient under his chastisement!
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
For whom the LORD loveth he chasteneth, Even as a father the son in whom he delighteth.
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
Happy the man who findeth wisdom; Yea, the man who getteth understanding!
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
For the profit thereof is greater than that of silver, And the gain thereof than that of fine gold.
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
More precious is she than pearls, And none of thy jewels is to be compared with her.
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
Length of days is in her right hand; In her left hand are riches and honor.
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
Her ways are ways of pleasantness, And all her paths are peace.
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
She is a tree of life to them that lay hold of her, And happy is every one who hath her in his grasp.
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
The LORD by wisdom founded the earth; By understanding he framed the heavens.
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
By his knowledge the deep waters were cleft, And the clouds drop down the dew.
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
My son, let them not depart from thine eyes; Keep sound wisdom and discretion!
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
For they shall be life to thy soul, And grace to thy neck.
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
Then shalt thou go on thy way securely, And thy foot shall not stumble;
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
When thou liest down, thou shalt not be afraid, Yea, thou shalt lie down, and thy sleep shall be sweet.
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
Be not thou afraid of sudden alarm, Nor of the storm that is for the wicked, when it cometh;
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
For the LORD shall be thy confidence; Yea, he will keep thy foot from being taken.
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
Withhold not kindness from those who need it, When it is in the power of thy hand to do it.
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
Say not to thy neighbor, “Go, and come again, And to-morrow I will give to thee,” when thou hast it by thee.
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
Devise not evil against thy neighbor, While he dwelleth securely by thee.
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
Contend not with a man without cause, When he hath done thee no harm.
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
Envy not the oppressor, And choose none of his ways.
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
For the perverse man is the abomination of the LORD, But he is in friendship with the upright.
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
The curse of the LORD is upon the house of the wicked, But he blesseth the dwelling of the righteous.
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
Surely the scorners he treadeth scornfully, But giveth favor to the lowly.
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
The wise shall obtain honor, But fools shall bear off shame.
