Salamana Pamācības 3
1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
My son, forget not my teaching, and let thy heart keep my commandments;
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
For length of days, and years of life, and peace, will they increase unto thee.
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
Let kindness and truth not forsake thee; bind them about thy throat; write them upon the table of thy heart:
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
So shalt thou find grace and good favor in the eyes of God and man.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
Trust in the Lord with all thy heart: and upon thy own understanding do not rely.
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
In all thy ways acknowledge him, and he will make level thy paths.
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
Be not wise in thy own eyes: fear the Lord, and depart from evil.
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
It will be healing to thy body, and marrow to thy bones.
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
Honor the Lord with thy wealth, and with the first-fruits of all thy products:
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
So shall thy storehouses be filled with plenty, and with new wine shall thy presses overflow.
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
The correction of the Lord, my son, do not despise; and feel no loathing for his admonition;
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
Because whomever the Lord loveth he admonisheth; and as a father who delighteth in [his] son.
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
Happy the man that hath found wisdom, and the man that acquireth understanding.
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
For the obtaining of her is better than the obtaining of silver, and better than fine gold is her product.
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
She is more precious than pearls; and all the things thou valuest are not equal unto her.
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
Length of days is in her right hand: in her left are riches and honor.
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
Her ways are ways of pleasantness, and all her paths are peace.
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
A tree of life is she to those that lay hold on her: and every one that firmly graspeth her will be made happy.
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
The Lord hath through wisdom founded the earth: he hath established the heavens through understanding.
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
By his knowledge were the depths split open, and the skies drop down the dew.
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
My son, let them not be removed from thy eyes; keep [before thee] sound wisdom and discretion:
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
And they will be life unto thy soul, and grace to thy throat.
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
Then wilt thou walk in safety on thy way, and thy foot will not strike [against aught]:
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
When thou layest thyself down, thou shalt feel no dread; and as thou liest down, thy sleep shall be pleasant.
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
Thou needest not to be afraid of sudden dread, neither of the [unlooked-for] tempest over the wicked, when it cometh.
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
For the Lord will be thy confidence, and he will guard thy foot from being caught.
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
Withhold not a benefit from him who is deserving it, when it is in the power of thy hand to do it.
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
Say not unto thy neighbor, Go, and return, and tomorrow will I give: when thou hast it by thee.
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
Contrive not against thy neighbor any evil, when he dwelleth in safety with thee.
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
Quarrel not with any man without cause, if he have done thee no harm.
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
Envy not the man of violence, and choose none of his ways.
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
For the froward is an abomination to the Lord; but with the upright is his good-will.
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
The curse of the Lord is in the house of the wicked; but the habitation of the righteous will he bless.
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
If [it concern] the scornful he will himself render them a scorn; but unto the lowly doth he give grace.
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
The wise shall inherit glory; but fools shall obtain disgrace as their portion.
