< Salamana Pamācības 3 >

1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
My son, forget not my teaching; but let thy heart keep my commandments;
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
For length of days, and years of life, and peace, will they add to thee.
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
Let not kindness and truth forsake thee; bind them about thy neck, write them upon the table of thy heart;
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
So shalt thou find grace and good favour in the sight of God and man.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
Trust in the LORD with all thy heart, and lean not upon thine own understanding.
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
In all thy ways acknowledge Him, and He will direct thy paths.
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
Be not wise in thine own eyes; fear the LORD, and depart from evil;
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
It shall be health to thy navel, and marrow to thy bones.
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
Honour the LORD with thy substance, and with the first-fruits of all thine increase;
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
So shall thy barns be filled with plenty, and thy vats shall overflow with new wine.
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
My son, despise not the chastening of the LORD, neither spurn thou His correction;
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
For whom the LORD loveth He correcteth, even as a father the son in whom he delighteth.
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
Happy is the man that findeth wisdom, and the man that obtaineth understanding.
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
For the merchandise of it is better than the merchandise of silver, and the gain thereof than fine gold.
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
She is more precious than rubies; and all the things thou canst desire are not to be compared unto her.
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
Length of days is in her right hand; in her left hand are riches and honour.
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
Her ways are ways of pleasantness, and all her paths are peace.
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
She is a tree of life to them that lay hold upon her, and happy is every one that holdest her fast.
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
The LORD by wisdom founded the earth; by understanding He established the heavens.
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
By His knowledge the depths were broken up, and the skies drop down the dew.
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
My son, let not them depart from thine eyes; keep sound wisdom and discretion;
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
So shall they be life unto thy soul, and grace to thy neck.
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
Then shalt thou walk in thy way securely, and thou shalt not dash thy foot.
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
When thou liest down, thou shalt not be afraid; yea, thou shalt lie down, and thy sleep shall be sweet.
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
Be not afraid of sudden terror, neither of the destruction of the wicked, when it cometh;
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
For the LORD will be thy confidence, and will keep thy foot from being caught.
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
Withhold not good from him to whom it is due, when it is in the power of thy hand to do it.
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
Say not unto thy neighbour: 'Go, and come again, and to-morrow I will give'; when thou hast it by thee.
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
Devise not evil against thy neighbour, seeing he dwelleth securely by thee.
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
Strive not with a man without cause, if he have done thee no harm.
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
Envy thou not the man of violence, and choose none of his ways.
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
For the perverse is an abomination to the LORD; but His counsel is with the upright.
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
The curse of the LORD is in the house of the wicked; but He blesseth the habitation of the righteous.
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
If it concerneth the scorners, He scorneth them, but unto the humble He giveth grace.
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
The wise shall inherit honour; but as for the fools, they carry away shame.

< Salamana Pamācības 3 >