Salamana Pamācības 3
1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
My son, do not forget my law, but let thy heart keep my commandments.
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
For length of days, and years of life, and peace, they will add to thee.
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
Let not kindness and truth forsake thee. Bind them about thy neck, write them upon the tablet of thy heart,
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
so thou shall find favor and good understanding in the sight of God and man.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
Trust in Jehovah with all thy heart, and lean not upon thine own understanding.
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
In all thy ways acknowledge him, and he will direct thy paths.
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
Be not wise in thine own eyes. Fear Jehovah, and depart from evil.
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
It will be health to thy navel, and marrow to thy bones.
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
Honor Jehovah with thy substance, and with the first-fruits of all thine increase,
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
so thy barns shall be filled with plenty, and thy vats shall overflow with new wine.
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
My son, despise not the chastening of Jehovah, nor be weary of his reproof.
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
For whom Jehovah loves he reproves, and he whips every son whom he receives.
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
Happy is the man who finds wisdom, and the man who gets understanding.
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
For the gain of it is better than the gain of silver, and the profit of it than fine gold.
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
She is more precious than rubies, and none of the things thou can desire are to be compared to her.
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
Length of days is in her right hand, in her left hand are riches and honor.
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
Her ways are ways of pleasantness, and all her paths are peace.
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
She is a tree of life to those who lay hold upon her. And happy is everyone who retains her.
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
Jehovah by wisdom founded the earth. By understanding he established the heavens.
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
By his knowledge the depths were broken up, and the skies drop down the dew.
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
My son, let them not depart from thine eyes. Keep sound wisdom and discretion,
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
so they shall be life to thy soul, and grace to thy neck.
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
Then thou shall walk in thy way securely, and thy foot shall not stumble.
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
When thou lie down, thou shall not be afraid. Yea, thou shall lie down, and thy sleep shall be sweet.
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
Be not afraid of sudden fear, nor of the desolation of the wicked, when it comes.
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
For Jehovah will be thy confidence, and will keep thy foot from being taken.
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
Do not withhold good from those to whom it is due, when it is in the power of thy hand to do it.
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
Do not say to thy neighbor, Go, and come again, and tomorrow I will give, when thou have it by thee.
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
Do not devise evil against thy neighbor, since he dwells securely by thee.
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
Do not strive with a man without cause, if he has done thee no harm.
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
Do not envy thou the man of violence, and choose none of his ways.
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
For the perverse man is an abomination to Jehovah, but his friendship is with the upright.
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
The curse of Jehovah is in the house of a wicked man, but he blesses the habitation of the righteous.
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
Surely the Lord is opposed to the arrogant, but he gives grace to the lowly.
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
The wise shall inherit glory, but shame shall be the promotion of fools.
