Salamana Pamācības 3
1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
我兒，不要忘了我的法律，該誠心恪守我的誡命，
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
因為這樣能使你延年益壽，也能增加你的康寧。
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
不要讓慈祥和忠實離棄你，要將她們繫在你的頸上，刻在你的心版上；
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
這樣，你在天主和世人面前，必獲得寵幸和恩愛。
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
你應全心信賴上主，總不要依賴自己的聰明；
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
應步步體會上主，他必修平你的行徑。
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
不要自作聰明，應敬畏上主，遠避邪惡；
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
如此，你的身體必會康健，你的骨骼也會舒適。
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
應以你的財物和一切初熟之物，去尊崇上主；
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
這樣，你的倉廩必充滿糧食，你的榨酒池必盈溢新酒。
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
我兒，不要輕視上主的懲戒，也不要厭惡他的譴責，
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
因為上主譴責他所愛的，有如父親譴責他的愛子。
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
尋得智慧和獲取睿智的人是有福的，
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
因為賺得智慧勝於賺得銀錢；智慧的果實勝於純金。
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
智慧比珍珠還要寶貴；凡你所貪求的，都不足以與她倫比。
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
在她右邊是延年益壽，在她左邊是富貴榮華。
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
她的道路是康樂之道，她的行徑是一片安寧。
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
她為掌握她的人，是一株生命樹；凡堅持她的，必將納福。
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
上主以智慧奠定了大地，以睿智堅定了高天；
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
賴他的智識，深淵纔裂口噴水，雲彩纔降下甘露。
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
我兒，你應保持明智和慎重，不要讓她們離開你的視線：
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
二者應是你心靈的生命，是你頸項的華飾；
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
這樣，你走路必感安全，你的腳不致絆倒。
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
你若坐下，必無所恐懼；你若躺下，必睡得甘甜。
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
你決不怕驟然而來的恐怖，也不怕惡人突然而至的摧殘，
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
因為上主將要護佑你，使你的腳遠離陷阱。
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
你若有能力作到，不要拒絕向有求於你的人行善；
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
如果你能即刻作到，不要對你的近人說：「去! 明天再來，我纔給你。」
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
幾時你的近人安心與你居住，你不應暗算他。
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
若他人沒有加害你，你不應與他無端爭辯。
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
不要羨慕強暴的人，更不要選擇他的任何行徑，
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
因為上主厭惡乖戾的人，摯愛正直的人。
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
上主詛咒惡人的住宅，祝福義人的寓所。
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
上主嘲弄好愚弄的人，卻寵愛謙卑的人。
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
智慧的人必承受尊榮，愚昧的人必蒙受羞辱。
