Salamana Pamācības 3
1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
Ka capa, kang patukhaih lok hae pahnet hmah, kang paek ih lok hae palung thungah pakuem ah;
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
nang hanah hing sawkhaih hoi monghaih na paek tih.
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
Tahmenhaih hoi loktang to caeh taak hmah; nangmah ih tahnong ah a oih ah loe, na palung cabu pongah tarik ah:
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
to tih nahaeloe Sithaw hmaa hoi kami hmaa ah mikhmai hnu ueloe, ahmin hoihaih na hnu tih.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
Na palungthin boih hoi Angraeng oephaih to tawn ah; na panoekhaih pongah amha hmah.
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
Na caehhaih loklam kruekah anih to panoek ah, to tih nahaeloe na caehhaih loklam na hnusak tih.
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
Na mikhnuk ah palungha baktiah om hmah; Angraeng to zii ah loe, hmuensae to caeh taak ah.
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
To tih nahaeloe na thaquinawk ngantui o ueloe, na huhnawk doeh thacak o tih.
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
Na tawnh ih hmuen, thingthai tangsuek hoiah Angraeng to pakoeh ah:
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
to tiah na sak nahaeloe nang ih tapupnawk cang hoiah koi amthlai o ueloe, misurtui suekhaih muroihnawk doeh misurtui kangtha hoiah koi amthlai o tih.
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
Ka capa, Angraeng thuitaekhaih to patoek hmah; ang zoehhaih lok pongah doeh palung naa hmah:
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
palung ih capa loe ampa mah thuitaek baktih toengah, Angraeng mah palung ih kami loe thuitaek ah oh.
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
Palunghahaih pakrong moe, panoekhaih tawn kami loe tahamhoih.
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
Palunghahaih loe sumkanglung pongah atho oh kue moe, sui pongah doeh hoih kue.
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
Atho kaom thlung kathim pongah doeh atho nat kue, na koeh ih hmuennawk boih hoiah doeh patah thai ai.
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
A bantang bangah hingsawkhaih to a suek, banqoi bangah loe angraenghaih hoi khingyahaih to a suek.
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
Palunghahaih loklam loe nawm moe, a caehhaih loklamnawk boih ah monghaih to oh.
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
Palunghahaih loe palunghahaih patawn kami hanah hinghaih thingkung ah oh; palunghahaih tawn kami loe tahamhoih.
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
Angraeng mah long hae palunghahaih hoiah ni sak; vannawk doeh panoekhaih hoiah a suek.
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
Kathuk parai tuipuinawk to a palunghahaih hoiah tapraek moe, tamai thung hoiah dantuinawk to a kraksak.
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
Ka capa, palunghahaih hoi panoekhaih to na hmaa hoiah amkhraengsak ving hmah; pakuem poe ah.
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
To tiah na sak nahaeloe na pakhra hinghaih ah om ueloe, na tahnong kranghoihaih bungmu ah om tih.
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
Kholong caeh naah raihaih na tawn mak ai; khok doeh na pathuih mak ai.
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
Na iih naah zithaih na tawn mak ai; ue, kahnaep ah na iip thai tih.
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
Tasoehhaih na tawn mak ai, kahoih ai kaminawk mah parohaih doeh na tong mak ai.
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
Angraeng loe nam haahaih ah om ueloe, dongh pongah amanh han ai ah na khoknawk to patawn tih.
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
Na ban ah sakthaihaih na tawnh naah, kahoih hmuen sak pae han krak, tiah na poek ih kami nuiah kahoih hmuen to sah ai ah om hmah.
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
Na imtaeng kami han paek koi hmuen na tawnh, toe anih khaeah vaihi loe amlaem raeh, khawnbang nang zoh let naah kang paek han hmang, tiah thui hmah.
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
Nang oephaih hoiah khosah na imtaeng kami khaeah, kasae sak han atim hmah.
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
Na nuiah sethaih sah ai kami to, tidoeh na ai ah zoeh hmah.
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
Pacaekthlaek kami ih hmuen to ut hmah loe, a caehhaih loklam to awt hmah.
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
Poek angkawnh kaminawk loe Angraeng mah panuet; toe poektoeng kaminawk loe angmah hoi nawnto angkomhaih to a sak.
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
Angraeng tangoenghaih loe kahoih ai kaminawk imthung ah phak, toe katoeng kaminawk ohhaih ahmuen loe Angraeng mah tahamhoihaih paek.
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
Minawk pahnui thuih kami to anih mah pahnui thuih toeng, toe kami tlim ah khosah kaminawk khaeah loe tahmenhaih to a paek.
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
Palungha kaminawk loe lensawkhaih to toepsak; toe amthu kaminawk loe azatsak.
