Salamana Pamācības 29
1 Vīrs, kas pārmācīts, tomēr ciets, taps piepeši salauzts, un nebūs, kas dziedina.
Tisti, ki je pogosto grajan, otrjuje svoj vrat; nenadoma bo uničen in to brez rešitve.
2 Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājās; bet kad bezdievīgais valda, tad ļaudis nopūšās.
Kadar so pravični na oblasti, se ljudstvo veseli, toda kadar zlobni rojevajo pravila, ljudstvo žaluje.
3 Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izplītē savu mantu.
Kdorkoli ljubi modrost, razveseljuje svojega očeta, toda kdor se zadržuje s pocestnicami, zapravlja svoje imetje.
4 Caur tiesu un taisnību ķēniņš dara valsti pastāvam; bet kas dāvanas plēš, tas to izposta.
Kralj s sodbo vzpostavlja deželo, toda kdor sprejema darila, jo prevrača.
5 Kas otram mīksti pieglaužas, met tīklu viņa soļiem.
Človek, ki laska svojemu bližnjemu, razpenja mrežo za njegova stopala.
6 Bezdievīgais savaldzinājās savos grēkos, bet taisnais priecājās un līksmojās.
V prestopku hudobneža je zanka, toda pravični prepeva in se veseli.
7 Taisnais ņem vērā nabaga žēlošanos; bezdievīgais par to nemaz nebēdā.
Pravični preudarja stvar ubogega, toda zlobni se na to ne ozira.
8 Kam viss tik smiekls, sakurina pilsētu; bet gudrie apslāpē kaislību.
Posmehljivci mesto privedejo v zanko, toda modri možje odvrnejo bes.
9 Gudrs ar ģeķi pie tiesas, tad skaistās, tad smejas, galā netiek.
Če se moder človek prička z nespametnim človekom, bodisi besni ali se smeje, tam ni počitka.
10 Asins vīri ienīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējās par viņa dvēseli.
Krvoločnež sovraži poštenega, toda pravični išče njegovo dušo.
11 Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis.
Bedak izreka vse svoje mišljenje, toda moder človek ga zadrži za pozneje.
12 Kungs, kas uz meliem klausa, tam visi kalpi blēži.
Če vladar prisluhne lažem, so vsi njegovi služabniki zlobni.
13 Nabagi un mantas plēsēji sastop viens otru; abiem Tas Kungs dod acu gaismu.
Ubog in varljiv človek se skupaj srečata; Gospod razsvetljuje oči obeh.
14 Ķēniņš, kas nabagiem nes taisnu tiesu, tā goda krēsls pastāvēs mūžīgi.
Kralju, ki zvesto sodi ubogega, bo njegov prestol utrjen na veke.
15 Rīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns savā vaļā dara mātei kaunu.
Palica in opomin dajeta modrost, toda otrok, prepuščen samemu sebi, svoji materi prinaša sramoto.
16 Kur bezdievīgie iet vairumā, tur vairojās grēki; bet taisnie redzēs viņu krišanu.
Kadar so zlobni pomnoženi, narašča prestopek, toda pravični bodo videli njihov padec.
17 Pārmāci savu dēlu, tad tev būs prieks no viņa un tavai dvēselei līksmība.
Grajaj svojega sina in dal ti bo počitek; da, tvoji duši bo dal veselje.
18 Kur Dieva mācības nav, tur ļaudis nevaldāmi; bet svētīgs, kas mācību sargā.
Kjer ni videnja ljudstvo propada, toda kdor se drži postave, je srečen.
19 Kalps ar vārdiem nav mācams; lai gan labi prot, taču neklausa,
Služabnik ne bo grajan z besedami; kajti čeprav razume, ne bo odgovoril.
20 Kad tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad no muļķa vairāk cerības nekā no tāda.
Vidiš človeka, ki je nagel v svojih besedah? Več upanja je za bedaka kakor zanj.
21 Kad kalpu no pirmā gala izlutina, tad pēcgalā grib būt par pašu dēlu.
Kdor svojega služabnika od otroških let prefinjeno vzgaja, mu bo končno postal njegov sin.
22 Ātrs cilvēks saceļ bāršanos, un sirdīgs vīrs padara daudz grēku.
Jezen človek razvnema prepir, besen človek pa je obilen v prestopku.
23 Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgs gars panāks godu.
Človekov ponos ga bo ponižal, toda spoštovanje bo podpiralo ponižnega v duhu.
24 Kas ar zagli dalās, tas ienīst savu dvēseli; viņš dzird Dieva lāstus un nepierāda.
Kdorkoli je družabnik s tatom, sovraži svojo lastno dušo; sliši preklinjanje, pa tega ne razkriva.
25 Priekš cilvēkiem drebēt ieved valgos; bet kas uz To Kungu paļaujas, ir drošā vietā.
Strah pred človekom prinaša zanko, toda kdorkoli svoje trdno upanje polaga v Gospoda, bo varen.
26 Daudzi meklē valdnieka vaigu; bet no Tā Kunga nāk katram tā tiesa.
Mnogi iščejo vladarjevo naklonjenost, toda sodba vsakega človeka prihaja od Gospoda.
27 Netaisnais riebj taisniem, un kas bezvainīgs savā ceļā, riebj bezdievīgam.
Nepravičen človek je ogabnost pravičnemu in kdor je na svoji poti pošten, je ogabnost zlobnemu.
