< Salamana Pamācības 29 >

1 Vīrs, kas pārmācīts, tomēr ciets, taps piepeši salauzts, un nebūs, kas dziedina.
کسی‌که بعد از تنبیه بسیار گردنکشی می کند، ناگهان منکسر خواهد شد وعلاجی نخواهد بود.۱
2 Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājās; bet kad bezdievīgais valda, tad ļaudis nopūšās.
چون عادلان افزوده گردند قوم شادی می‌کنند، اما چون شریران تسلط یابند مردم ناله می‌نمایند.۲
3 Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izplītē savu mantu.
کسی‌که حکمت را دوست دارد پدر خویش را مسرور می‌سازد، اما کسی‌که با فاحشه هامعاشرت کند اموال را تلف می‌نماید.۳
4 Caur tiesu un taisnību ķēniņš dara valsti pastāvam; bet kas dāvanas plēš, tas to izposta.
پادشاه ولایت را به انصاف پایدار می‌کند، امامرد رشوه خوار آن را ویران می‌سازد.۴
5 Kas otram mīksti pieglaužas, met tīklu viņa soļiem.
شخصی که همسایه خود را چاپلوسی می‌کند دام برای پایهایش می‌گستراند.۵
6 Bezdievīgais savaldzinājās savos grēkos, bet taisnais priecājās un līksmojās.
در معصیت مرد شریر دامی است، اما عادل ترنم و شادی خواهد نمود.۶
7 Taisnais ņem vērā nabaga žēlošanos; bezdievīgais par to nemaz nebēdā.
مرد عادل دعوی فقیر را درک می‌کند، اماشریر برای دانستن آن فهم ندارد.۷
8 Kam viss tik smiekls, sakurina pilsētu; bet gudrie apslāpē kaislību.
استهزاکنندگان شهر را به آشوب می‌آورند، اما حکیمان خشم را فرومی نشانند.۸
9 Gudrs ar ģeķi pie tiesas, tad skaistās, tad smejas, galā netiek.
اگر مرد حکیم با احمق دعوی دارد، خواه غضبناک شود خواه بخندد او را راحت نخواهد بود.۹
10 Asins vīri ienīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējās par viņa dvēseli.
مردان خون ریز از مرد کامل نفرت دارند، اما راستان سلامتی جان او را طالبند.۱۰
11 Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis.
احمق تمامی خشم خود را ظاهر می‌سازد، اما مرد حکیم به تاخیر آن را فرومی نشاند.۱۱
12 Kungs, kas uz meliem klausa, tam visi kalpi blēži.
حاکمی که به سخنان دروغ گوش گیرد، جمیع خادمانش شریر خواهند شد.۱۲
13 Nabagi un mantas plēsēji sastop viens otru; abiem Tas Kungs dod acu gaismu.
فقیر و ظالم با هم جمع خواهند شد، وخداوند چشمان هر دوی ایشان را روشن خواهدساخت.۱۳
14 Ķēniņš, kas nabagiem nes taisnu tiesu, tā goda krēsls pastāvēs mūžīgi.
پادشاهی که مسکینان را به راستی داوری نماید، کرسی وی تا به ابد پایدار خواهد ماند.۱۴
15 Rīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns savā vaļā dara mātei kaunu.
چوب و تنبیه، حکمت می‌بخشد، اماپسری که بی‌لگام باشد، مادر خود را خجل خواهد ساخت.۱۵
16 Kur bezdievīgie iet vairumā, tur vairojās grēki; bet taisnie redzēs viņu krišanu.
چون شریران افزوده شوند تقصیر زیاده می‌گردد، اما عادلان، افتادن ایشان را خواهند دید.۱۶
17 Pārmāci savu dēlu, tad tev būs prieks no viņa un tavai dvēselei līksmība.
پسر خود را تادیب نما که تو را راحت خواهد رسانید، و به‌جان تو لذات خواهدبخشید.۱۷
18 Kur Dieva mācības nav, tur ļaudis nevaldāmi; bet svētīgs, kas mācību sargā.
جایی که رویا نیست قوم گردنکش می‌شوند، اما خوشابحال کسی‌که شریعت را نگاه می‌دارد.۱۸
19 Kalps ar vārdiem nav mācams; lai gan labi prot, taču neklausa,
خادم، محض سخن متنبه نمی شود، زیرااگر‌چه بفهمد اجابت نمی نماید.۱۹
20 Kad tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad no muļķa vairāk cerības nekā no tāda.
آیا کسی را می‌بینی که در سخن‌گفتن عجول است، امید بر احمق زیاده است از امید براو.۲۰
21 Kad kalpu no pirmā gala izlutina, tad pēcgalā grib būt par pašu dēlu.
هر‌که خادم خود را از طفولیت به نازمی پرورد، آخر پسر او خواهد شد.۲۱
22 Ātrs cilvēks saceļ bāršanos, un sirdīgs vīrs padara daudz grēku.
مرد تندخو نزاع برمی انگیزاند، و شخص کج خلق در تقصیر می‌افزاید.۲۲
23 Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgs gars panāks godu.
تکبر شخص او را پست می‌کند، اما مردحلیم دل، به جلال خواهد رسید.۲۳
24 Kas ar zagli dalās, tas ienīst savu dvēseli; viņš dzird Dieva lāstus un nepierāda.
هر‌که با دزد معاشرت کند خویشتن رادشمن دارد، زیرا که لعنت می‌شنود و اعتراف نمی نماید.۲۴
25 Priekš cilvēkiem drebēt ieved valgos; bet kas uz To Kungu paļaujas, ir drošā vietā.
ترس از انسان دام می‌گستراند، اما هر‌که برخداوند توکل نماید سرافراز خواهد شد.۲۵
26 Daudzi meklē valdnieka vaigu; bet no Tā Kunga nāk katram tā tiesa.
بسیاری لطف حاکم را می‌طلبند، اماداوری انسان از جانب خداوند است.۲۶
27 Netaisnais riebj taisniem, un kas bezvainīgs savā ceļā, riebj bezdievīgam.
مرد ظالم نزد عادلان مکروه است، و هر‌که در طریق، مستقیم است نزد شریران مکروه می‌باشد.۲۷

< Salamana Pamācības 29 >