Salamana Pamācības 29
1 Vīrs, kas pārmācīts, tomēr ciets, taps piepeši salauzts, un nebūs, kas dziedina.
Viro, qui corripientem dura cervice contemnit, repentinus ei superveniet interitus: et eum sanitas non sequetur.
2 Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājās; bet kad bezdievīgais valda, tad ļaudis nopūšās.
In multiplicatione iustorum laetabitur vulgus: cum impii sumpserint principatum, gemet populus.
3 Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izplītē savu mantu.
Vir, qui amat sapientiam, laetificat patrem suum: qui autem nutrit scorta, perdet substantiam.
4 Caur tiesu un taisnību ķēniņš dara valsti pastāvam; bet kas dāvanas plēš, tas to izposta.
Rex iustus erigit terram, vir avarus destruet eam.
5 Kas otram mīksti pieglaužas, met tīklu viņa soļiem.
Homo, qui blandis, fictisque sermonibus loquitur amico suo, rete expandit gressibus eius.
6 Bezdievīgais savaldzinājās savos grēkos, bet taisnais priecājās un līksmojās.
Peccantem virum iniquum involvet laqueus: et iustus laudabit atque gaudebit.
7 Taisnais ņem vērā nabaga žēlošanos; bezdievīgais par to nemaz nebēdā.
Novit iustus causam pauperum: impius ignorat scientiam.
8 Kam viss tik smiekls, sakurina pilsētu; bet gudrie apslāpē kaislību.
Homines pestilentes dissipant civitatem: sapientes vero avertunt furorem.
9 Gudrs ar ģeķi pie tiesas, tad skaistās, tad smejas, galā netiek.
Vir sapiens, si cum stulto contenderit, sive irascatur, sive rideat, non inveniet requiem.
10 Asins vīri ienīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējās par viņa dvēseli.
Viri sanguinum oderunt simplicem: iusti autem quaerunt animam eius.
11 Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis.
Totum spiritum suum profert stultus: sapiens differt, et reservat in posterum.
12 Kungs, kas uz meliem klausa, tam visi kalpi blēži.
Princeps, qui libenter audit verba mendacii, omnes ministros habet impios.
13 Nabagi un mantas plēsēji sastop viens otru; abiem Tas Kungs dod acu gaismu.
Pauper, et creditor obviaverunt sibi: utriusque illuminator est Dominus.
14 Ķēniņš, kas nabagiem nes taisnu tiesu, tā goda krēsls pastāvēs mūžīgi.
Rex, qui iudicat in veritate pauperes, thronus eius in aeternum firmabitur.
15 Rīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns savā vaļā dara mātei kaunu.
Virga atque correptio tribuit sapientiam: puer autem, qui dimittitur voluntati suae, confundit matrem suam.
16 Kur bezdievīgie iet vairumā, tur vairojās grēki; bet taisnie redzēs viņu krišanu.
In multiplicatione impiorum multiplicabuntur scelera: et iusti ruinas eorum videbunt.
17 Pārmāci savu dēlu, tad tev būs prieks no viņa un tavai dvēselei līksmība.
Erudi filium tuum, et refrigerabit te, et dabit delicias animae tuae.
18 Kur Dieva mācības nav, tur ļaudis nevaldāmi; bet svētīgs, kas mācību sargā.
Cum prophetia defecerit, dissipabitur populus: qui vero custodit legem, beatus est.
19 Kalps ar vārdiem nav mācams; lai gan labi prot, taču neklausa,
Servus verbis non potest erudiri: quia quod dicis intelligit, et respondere contemnit.
20 Kad tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad no muļķa vairāk cerības nekā no tāda.
Vidisti hominem velocem ad loquendum? stultitia magis speranda est, quam illius correptio.
21 Kad kalpu no pirmā gala izlutina, tad pēcgalā grib būt par pašu dēlu.
Qui delicate a pueritia nutrit servum suum, postea sentiet eum contumacem.
22 Ātrs cilvēks saceļ bāršanos, un sirdīgs vīrs padara daudz grēku.
Vir iracundus provocat rixas: et qui ad indignandum facilis est, erit ad peccandum proclivior.
23 Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgs gars panāks godu.
Superbum sequitur humilitas: et humilem spiritu suscipiet gloria.
24 Kas ar zagli dalās, tas ienīst savu dvēseli; viņš dzird Dieva lāstus un nepierāda.
Qui cum fure participat, odit animam suam: adiurantem audit, et non indicat.
25 Priekš cilvēkiem drebēt ieved valgos; bet kas uz To Kungu paļaujas, ir drošā vietā.
Qui timet hominem, cito corruet: qui sperat in Domino, sublevabitur.
26 Daudzi meklē valdnieka vaigu; bet no Tā Kunga nāk katram tā tiesa.
Multi requirunt faciem principis: et iudicium a Domino egreditur singulorum.
27 Netaisnais riebj taisniem, un kas bezvainīgs savā ceļā, riebj bezdievīgam.
Abominantur iusti virum impium: et abominantur impii eos, qui in recta sunt via. Verbum custodiens filius, extra perditionem erit.
