< Salamana Pamācības 29 >
1 Vīrs, kas pārmācīts, tomēr ciets, taps piepeši salauzts, un nebūs, kas dziedina.
Yon nonm ki fè tèt di apre anpil repwòch va vin kraze sibitman san remèd.
2 Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājās; bet kad bezdievīgais valda, tad ļaudis nopūšās.
Lè moun dwat yo vin ogmante, pèp la rejwi; men lè yon moun mechan gouvène, pèp la jemi.
3 Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izplītē savu mantu.
Yon nonm ki renmen sajès fè papa l kontan; men sila ki pase tan l ak pwostitiye yo gate byen li.
4 Caur tiesu un taisnību ķēniņš dara valsti pastāvam; bet kas dāvanas plēš, tas to izposta.
Avèk jistis, wa a fè tout peyi a vin estab; men yon nonm ki aksepte kòb anba tab boulvèse li.
5 Kas otram mīksti pieglaužas, met tīklu viņa soļiem.
Yon nonm ki flate vwazen li ap ouvri filè pou pla pye li.
6 Bezdievīgais savaldzinājās savos grēkos, bet taisnais priecājās un līksmojās.
Pa transgresyon yon nonm mechan vin pran nan pyèj nèt; men moun dwat la va chante e rejwi.
7 Taisnais ņem vērā nabaga žēlošanos; bezdievīgais par to nemaz nebēdā.
Moun ladwati a gen kè pou dwa malere; men mechan an pa menm konprann afè sa a.
8 Kam viss tik smiekls, sakurina pilsētu; bet gudrie apslāpē kaislību.
Mokè yo, fè gwo vil la pran dife; men moun saj yo kalme kòlè.
9 Gudrs ar ģeķi pie tiesas, tad skaistās, tad smejas, galā netiek.
Lè yon nonm saj gen yon kont ak yon moun san konprann, moun san konprann nan anraje oswa ri, e nanpwen repo.
10 Asins vīri ienīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējās par viņa dvēseli.
Moun k ap vèse san rayi inosan an; men moun dwat yo pwoteje lavi li.
11 Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis.
Moun san konprann toujou fache; men yon nonm saj kenbe tèt li anba kontwòl.
12 Kungs, kas uz meliem klausa, tam visi kalpi blēži.
Si gouvènè a prete atansyon a manti, tout minis li yo va vin mechan.
13 Nabagi un mantas plēsēji sastop viens otru; abiem Tas Kungs dod acu gaismu.
Malere a ak opresè a gen yon bagay ki sanble; se SENYÈ a ki mete limyè nan zye tou de.
14 Ķēniņš, kas nabagiem nes taisnu tiesu, tā goda krēsls pastāvēs mūžīgi.
Si yon wa jije pòv yo ak verite, twòn li va etabli jis pou tout tan.
15 Rīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns savā vaļā dara mātei kaunu.
Baton ak repwòch bay sajès; men timoun ki fè sa li pito a mennen wont sou manman l.
16 Kur bezdievīgie iet vairumā, tur vairojās grēki; bet taisnie redzēs viņu krišanu.
Lè mechan yo vin plis, transgresyon yo ogmante; men moun dwat yo va wè tonbe yo.
17 Pārmāci savu dēlu, tad tev būs prieks no viņa un tavai dvēselei līksmība.
Korije fis ou e li va ba ou rekonfò; anplis, li va bay nanm ou gwo plezi.
18 Kur Dieva mācības nav, tur ļaudis nevaldāmi; bet svētīgs, kas mācību sargā.
Kote nanpwen vizyon, pèp la san fren; men byen kontan se sila ki kenbe lalwa a.
19 Kalps ar vārdiem nav mācams; lai gan labi prot, taču neklausa,
Pawòl sèl p ap ka enstwi yon esklav; paske malgre li konprann, li p ap reponn.
20 Kad tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad no muļķa vairāk cerības nekā no tāda.
Èske ou wè yon nonm ki pale vit san reflechi? Gen plis espwa pou moun fou a pase li menm.
21 Kad kalpu no pirmā gala izlutina, tad pēcgalā grib būt par pašu dēlu.
Sila ki byen swaye esklav li depi li piti a, nan lafen, twouve yon fis.
22 Ātrs cilvēks saceļ bāršanos, un sirdīgs vīrs padara daudz grēku.
Yon nonm an kòlè pwovoke konfli e yon nonm ki plen fachèz fè anpil tò.
23 Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgs gars panāks godu.
Ògèy a yon nonm va mennen li ba; men yon lespri enb va jwenn respè.
24 Kas ar zagli dalās, tas ienīst savu dvēseli; viņš dzird Dieva lāstus un nepierāda.
Sila ki fè konplo ak yon volè rayi pwòp lavi li; li pran sèman an men li pa pale anyen.
25 Priekš cilvēkiem drebēt ieved valgos; bet kas uz To Kungu paļaujas, ir drošā vietā.
Lakrent a lòm mennen yon pèlen; men sila ki mete konfyans li nan SENYÈ a va leve wo.
26 Daudzi meklē valdnieka vaigu; bet no Tā Kunga nāk katram tā tiesa.
Gen anpil moun k ap chache favè a sila ki gouvène a; men lajistis pou lòm va sòti nan SENYÈ a.
27 Netaisnais riebj taisniem, un kas bezvainīgs savā ceļā, riebj bezdievīgam.
Tankou yon nonm enjis abominab a moun dwat, yon nonm ladwati abominab a mechan yo.