Salamana Pamācības 28
1 Bezdievīgais bēg, kur dzinēja nav; bet taisnie ir droši, kā jauns lauva.
[Fugit impius nemine persequente; justus autem, quasi leo confidens, absque terrore erit.
2 Caur dumpjiem zemei tiek daudz valdnieku; bet ja ļaudis prātīgi un apdomīgi, tad valdnieks paliek ilgi.
Propter peccata terræ multi principes ejus; et propter hominis sapientiam, et horum scientiam quæ dicuntur, vita ducis longior erit.
3 Nabaga kungs, kas nabagus apspiež, ir kā plūdu lietus, un maizes nav.
Vir pauper calumnians pauperes similis est imbri vehementi in quo paratur fames.]
4 Kas paši mācību atstāj, tie slavē bezdievīgus; bet kas mācību tura, tie ļaunojās par tiem.
[Qui derelinquunt legem laudant impium; qui custodiunt, succenduntur contra eum.
5 Ļauni ļaudis neatzīst, kas Dieva tiesa, bet kas To Kungu meklē, tie atzīst visu.
Viri mali non cogitant judicium; qui autem inquirunt Dominum animadvertunt omnia.
6 Labāks ir nabags, kas staigā skaidrībā, nekā bagāts netiklā ceļā.
Melior est pauper ambulans in simplicitate sua quam dives in pravis itineribus.
7 Kas glabā mācību, tas ir prātīgs bērns; bet kas rijēju biedrs, dara tēvam kaunu.
Qui custodit legem filius sapiens est; qui autem comessatores pascit confundit patrem suum.
8 Kas savu mantu vairo ar augļošanu un augļus ņemot, tas to krāj tādam, kas par nabagiem apžēlojās.
Qui coacervat divitias usuris et fœnore, liberali in pauperes congregat eas.
9 Kas savu ausi nogriež no Dieva bauslības, pat tāda cilvēka lūgšana ir neganta.
Qui declinat aures suas ne audiat legem, oratio ejus erit execrabilis.
10 Kas maldina bezvainīgus uz ļauniem ceļiem, tas pats kritīs savā bedrē; bet tie sirdsskaidrie iemantos labumu.
Qui decipit justos in via mala, in interitu suo corruet, et simplices possidebunt bona ejus.
11 Bagāts vīrs savā prātā gudrs; bet nabags, kas prātīgs, to izmana.
Sapiens sibi videtur vir dives; pauper autem prudens scrutabitur eum.
12 Kad taisnie gavilē, tas ir liels jaukums; bet kad bezdievīgie galvu paceļ tad ļaudis slēpjas.
In exsultatione justorum multa gloria est; regnantibus impiis, ruinæ hominum.
13 Kas savus pārkāpumus apklāj, tam tas neizdosies; bet kas tos izsūdz un atstāj, tas dabūs žēlastību.
Qui abscondit scelera sua non dirigetur; qui autem confessus fuerit et reliquerit ea, misericordiam consequetur.
14 Svētīgs, kas Dievu bīstas vienmēr; bet kas savu sirdi apcietina, kritīs postā.
Beatus homo qui semper est pavidus; qui vero mentis est duræ corruet in malum.
15 Bezdievīgais, kas valda pār nabaga ļaudīm, ir rūkdams lauva un izsalcis lācis.
Leo rugiens et ursus esuriens, princeps impius super populum pauperem.
16 Valdnieks nav gudrs, ja mudīgs uz varas darbiem; bet kas labprāt neplēš, dzīvos ilgi.
Dux indigens prudentia multos opprimet per calumniam; qui autem odit avaritiam, longi fient dies ejus.
17 Pie kā rokām cilvēka asinis līp, tas bēgs līdz bedrei; palīga tas nedabūs.
Hominem qui calumniatur animæ sanguinem, si usque ad lacum fugerit, nemo sustinet.
18 Kas staigā vientiesībā, tam labi klāsies; bet blēdis pa diviem ceļiem vienā klups.
Qui ambulat simpliciter salvus erit; qui perversis graditur viis concidet semel.
19 Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis; bet kas niekus triec, būs bada paēdis.
Qui operatur terram suam satiabitur panibus; qui autem sectatur otium replebitur egestate.]
20 Godīgs vīrs būs bagāti svētīts, bet kas dzenās bagāts palikt, nebūs nenoziedzīgs.
[Vir fidelis multum laudabitur; qui autem festinat ditari non erit innocens.
21 Nav labi, cilvēka vaigu uzlūkot; jo tāds arī par maizes kumosu dara netaisnību.
Qui cognoscit in judicio faciem non bene facit; iste et pro buccella panis deserit veritatem.
22 Kas ar skaudīgu aci dzenās pēc bagātības, neapdomā, ka viņam trūcība pienāks.
Vir qui festinat ditari, et aliis invidet, ignorat quod egestas superveniet ei.
23 Kas cilvēku aprāj, tas pēc atradīs vairāk pateicības, nekā tāds, kam mīksta mēle.
Qui corripit hominem gratiam postea inveniet apud eum, magis quam ille qui per linguæ blandimenta decipit.
24 Kas savu tēvu vai māti laupa un saka: „Tas nav grēks!“tāds ir slepkavas biedrs.
Qui subtrahit aliquid a patre suo et a matre, et dicit hoc non esse peccatum, particeps homicidæ est.
25 Negausis saceļ nemieru; bet kas uz To Kungu cerē, tas būs turīgs.
Qui se jactat et dilatat, jurgia concitat; qui vero sperat in Domino sanabitur.
26 Kas uz savu sirdi paļaujas, ir ģeķis; bet kas ar gudrību staigā, tiks izglābts.
Qui confidit in corde suo stultus est; qui autem graditur sapienter, ipse salvabitur.
27 Kas nabagam dod, tam nepietrūks; bet kas savas acis priekš tā aizslēdz, tam uzies daudz lāstu.
Qui dat pauperi non indigebit; qui despicit deprecantem sustinebit penuriam.
28 Kad bezdievīgie paceļ galvu, tad ļaudis slēpjas; bet kad tie beigti, tad taisnie iet vairumā.
Cum surrexerint impii, abscondentur homines; cum illi perierint, multiplicabuntur justi.]
