Salamana Pamācības 28

1 Bezdievīgais bēg, kur dzinēja nav; bet taisnie ir droši, kā jauns lauva.

Den gudløse flyr, skønt ingen er efter ham; tryg som en Løve er den retfærdige.

2 Caur dumpjiem zemei tiek daudz valdnieku; bet ja ļaudis prātīgi un apdomīgi, tad valdnieks paliek ilgi.

Ved Voldsmands Brøde opstaar Strid, den kvæles af Mand med Forstand.

3 Nabaga kungs, kas nabagus apspiež, ir kā plūdu lietus, un maizes nav.

En fattig Tyran, der kuer de ringe, er Regn, der hærger og ej giver Brød.

4 Kas paši mācību atstāj, tie slavē bezdievīgus; bet kas mācību tura, tie ļaunojās par tiem.

Hvo Loven sviger, roser de gudløse, hvo Loven holder, er paa Krigsfod med dem.

5 Ļauni ļaudis neatzīst, kas Dieva tiesa, bet kas To Kungu meklē, tie atzīst visu.

Ildesindede fatter ej Ret; alt fatter de, som søger HERREN.

6 Labāks ir nabags, kas staigā skaidrībā, nekā bagāts netiklā ceļā.

Hellere en fattig med lydefri Færd end en, som gaar Krogveje, er han end rig.

7 Kas glabā mācību, tas ir prātīgs bērns; bet kas rijēju biedrs, dara tēvam kaunu.

Forstandig Søn tager Vare paa Loven, men Drankeres Fælle gør sin Fader Skam.

8 Kas savu mantu vairo ar augļošanu un augļus ņemot, tas to krāj tādam, kas par nabagiem apžēlojās.

Hvo Velstand øger ved Aager og Opgæld, samler til en, som er mild mod de ringe.

9 Kas savu ausi nogriež no Dieva bauslības, pat tāda cilvēka lūgšana ir neganta.

Den, der vender sit Øre fra Loven, endog hans Bøn er en Gru.

10 Kas maldina bezvainīgus uz ļauniem ceļiem, tas pats kritīs savā bedrē; bet tie sirdsskaidrie iemantos labumu.

Leder man retsindige vild paa onde Veje, falder man selv i sin Grav; men de lydefri arver Lykke.

11 Bagāts vīrs savā prātā gudrs; bet nabags, kas prātīgs, to izmana.

Rigmand tykkes sig viis, forstandig Smaamand gennemskuer ham.

12 Kad taisnie gavilē, tas ir liels jaukums; bet kad bezdievīgie galvu paceļ tad ļaudis slēpjas.

Naar retfærdige jubler, er Herligheden stor, vinder gudløse frem, skal man lede efter Folk.

13 Kas savus pārkāpumus apklāj, tam tas neizdosies; bet kas tos izsūdz un atstāj, tas dabūs žēlastību.

At dølge sin Synd fører ikke til Held, men bekendes og slippes den, finder man Naade.

14 Svētīgs, kas Dievu bīstas vienmēr; bet kas savu sirdi apcietina, kritīs postā.

Saligt det Menneske, som altid ængstes, men forhærder man sit Hjerte, falder man i Ulykke.

15 Bezdievīgais, kas valda pār nabaga ļaudīm, ir rūkdams lauva un izsalcis lācis.

En brølende Løve, en graadig Bjørn er en gudløs, som styrer et ringe Folk.

16 Valdnieks nav gudrs, ja mudīgs uz varas darbiem; bet kas labprāt neplēš, dzīvos ilgi.

Uforstandig Fyrste øver megen Vold, langt Liv faar den, der hader Rov.

17 Pie kā rokām cilvēka asinis līp, tas bēgs līdz bedrei; palīga tas nedabūs.

Et Menneske, der tynges af Blodskyld, er paa Flugt til sin Grav; man hjælpe ham ikke.

18 Kas staigā vientiesībā, tam labi klāsies; bet blēdis pa diviem ceļiem vienā klups.

Den, som vandrer lydefrit, frelses, men den, som gaar Krogveje, falder i Graven.

19 Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis; bet kas niekus triec, būs bada paēdis.

Den mættes med brød, som dyrker sin Jord, med Fattigdom den, der jager efter Tomhed.

20 Godīgs vīrs būs bagāti svētīts, bet kas dzenās bagāts palikt, nebūs nenoziedzīgs.

Ærlig Mand velsignes rigt, men Jag efter Rigdom undgaar ej Straf.

21 Nav labi, cilvēka vaigu uzlūkot; jo tāds arī par maizes kumosu dara netaisnību.

At være partisk er ikke godt, en Mand kan forse sig for en Bid Brød.

22 Kas ar skaudīgu aci dzenās pēc bagātības, neapdomā, ka viņam trūcība pienāks.

Misundelig Mand vil i Hast vinde Gods; at Trang kommer over ham, ved han ikke.

23 Kas cilvēku aprāj, tas pēc atradīs vairāk pateicības, nekā tāds, kam mīksta mēle.

Den, der revser, faar Tak til sidst fremfor den, hvis Tunge er slesk.

24 Kas savu tēvu vai māti laupa un saka: „Tas nav grēks!“tāds ir slepkavas biedrs.

Stjæle fra Forældre og nægte, at det er Synd, er at være Fælle med hærgende Mand.

25 Negausis saceļ nemieru; bet kas uz To Kungu cerē, tas būs turīgs.

Den vindesyge vækker Splid, men den, der stoler paa HERREN, kvæges.

26 Kas uz savu sirdi paļaujas, ir ģeķis; bet kas ar gudrību staigā, tiks izglābts.

Den, der stoler paa sit Vid, er en Taabe, men den, der vandrer i Visdom, reddes.

27 Kas nabagam dod, tam nepietrūks; bet kas savas acis priekš tā aizslēdz, tam uzies daudz lāstu.

Hvo Fattigmand giver, skal intet fattes, men mangefold bandes, hvo Øjnene lukker.

28 Kad bezdievīgie paceļ galvu, tad ļaudis slēpjas; bet kad tie beigti, tad taisnie iet vairumā.

Vinder gudløse frem, kryber Folk i Skjul; naar de omkommer, bliver de retfærdige mange.