Salamana Pamācības 28
1 Bezdievīgais bēg, kur dzinēja nav; bet taisnie ir droši, kā jauns lauva.
惡人無人追蹤，仍然竄逃；義人安然自得，有如雄獅。
2 Caur dumpjiem zemei tiek daudz valdnieku; bet ja ļaudis prātīgi un apdomīgi, tad valdnieks paliek ilgi.
由於國家的罪，領袖時有更迭；惟賴明哲之士，邦國方能久存。
3 Nabaga kungs, kas nabagus apspiež, ir kā plūdu lietus, un maizes nav.
欺壓弱小的惡霸，有如沖沒穀糧的暴雨。
4 Kas paši mācību atstāj, tie slavē bezdievīgus; bet kas mācību tura, tie ļaunojās par tiem.
違法的人，稱揚敗類；守法的人，與之為敵。
5 Ļauni ļaudis neatzīst, kas Dieva tiesa, bet kas To Kungu meklē, tie atzīst visu.
作惡的人，不明瞭正義；尋求上主的，卻全洞識。
6 Labāks ir nabags, kas staigā skaidrībā, nekā bagāts netiklā ceļā.
為人正直的窮人，勝於行為邪僻的富人。
7 Kas glabā mācību, tas ir prātīgs bērns; bet kas rijēju biedrs, dara tēvam kaunu.
遵守法律的，是智慧之子；交結蕩子的，是取辱己父。
8 Kas savu mantu vairo ar augļošanu un augļus ņemot, tas to krāj tādam, kas par nabagiem apžēlojās.
誰放貸取利增加己產，是為憐恤貧乏者積蓄。
9 Kas savu ausi nogriež no Dieva bauslības, pat tāda cilvēka lūgšana ir neganta.
對於法律，人若充耳不聞，他的祈禱，也為上主所惡。
10 Kas maldina bezvainīgus uz ļauniem ceļiem, tas pats kritīs savā bedrē; bet tie sirdsskaidrie iemantos labumu.
勾引正直的人走上邪路的，必落在自己所掘的坑內；但正直的人仍能繼承幸福。
11 Bagāts vīrs savā prātā gudrs; bet nabags, kas prātīgs, to izmana.
富貴的人，自認為有智慧，聰明的窮人一眼即看穿。
12 Kad taisnie gavilē, tas ir liels jaukums; bet kad bezdievīgie galvu paceļ tad ļaudis slēpjas.
義人獲勝，群情歡騰；惡霸當道，人人走避。
13 Kas savus pārkāpumus apklāj, tam tas neizdosies; bet kas tos izsūdz un atstāj, tas dabūs žēlastību.
文過飾非的，必不會順利；認錯悔改的，將蒙受憐憫。
14 Svētīgs, kas Dievu bīstas vienmēr; bet kas savu sirdi apcietina, kritīs postā.
常戒慎的人，必蒙祝福；心硬如鐵者，必遭災禍。
15 Bezdievīgais, kas valda pār nabaga ļaudīm, ir rūkdams lauva un izsalcis lācis.
暴君欺凌貧窮弱小，有如咆哮怒獅，飢餓野熊。
16 Valdnieks nav gudrs, ja mudīgs uz varas darbiem; bet kas labprāt neplēš, dzīvos ilgi.
無知的昏君，必橫行霸道；憎恨貪婪的，將延年益壽。
17 Pie kā rokām cilvēka asinis līp, tas bēgs līdz bedrei; palīga tas nedabūs.
身負血債者，雖逃至死地，也無人搭救。
18 Kas staigā vientiesībā, tam labi klāsies; bet blēdis pa diviem ceļiem vienā klups.
行走正路的，必安然無恙；愛走曲徑的，必墮入陷阱。
19 Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis; bet kas niekus triec, būs bada paēdis.
自耕其地的，必常得飽食；追求虛幻的，必飽嘗貧苦。
20 Godīgs vīrs būs bagāti svētīts, bet kas dzenās bagāts palikt, nebūs nenoziedzīgs.
忠誠篤實的人，將滿渥福祉；急於致富的人，將難免無過。
21 Nav labi, cilvēka vaigu uzlūkot; jo tāds arī par maizes kumosu dara netaisnību.
顧及人的情面，原非一件好事；但為一片麵包，人卻陷身不義。
22 Kas ar skaudīgu aci dzenās pēc bagātības, neapdomā, ka viņam trūcība pienāks.
眼睛貪婪的人，匆匆急於致富；豈知貧乏窮困，即將臨他身上!
23 Kas cilvēku aprāj, tas pēc atradīs vairāk pateicības, nekā tāds, kam mīksta mēle.
責斥他人的，終比奉承的，更得人愛戴。
24 Kas savu tēvu vai māti laupa un saka: „Tas nav grēks!“tāds ir slepkavas biedrs.
向自己父母行竊，卻說「這並不是罪，」與強盜是同路人。
25 Negausis saceļ nemieru; bet kas uz To Kungu cerē, tas būs turīgs.
貪得無厭的人，必引起爭端；信賴上主的人，必心安理得。
26 Kas uz savu sirdi paļaujas, ir ģeķis; bet kas ar gudrību staigā, tiks izglābts.
自恃聰明的，實是糊塗人；行事智慧的，必安全無恙。
27 Kas nabagam dod, tam nepietrūks; bet kas savas acis priekš tā aizslēdz, tam uzies daudz lāstu.
樂施濟貧的，決不會匱乏；視若無睹的，必飽受咒罵。
28 Kad bezdievīgie paceļ galvu, tad ļaudis slēpjas; bet kad tie beigti, tad taisnie iet vairumā.
惡霸當道，人人走避；惡霸滅亡，義人興旺。
