Salamana Pamācības 27
1 Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
Ne glorieris in crastinum, ignorans quid superventura pariat dies.
2 Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
Laudet te alienus, et non os tuum: extraneus, et non labia tua.
3 Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
Grave est saxum, et onerosa arena: sed ira stulti utroque gravior.
4 Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
Ira non habet misericordiam, nec erumpens furor: et impetum concitati ferre quis poterit?
5 Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
Melior est manifesta correptio, quam amor absconditus.
6 Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
Meliora sunt vulnera diligentis, quam fraudulenta oscula odientis
7 Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
Anima saturata calcabit favum: et anima esuriens etiam amarum pro dulci sumet.
8 Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
Sicut avis transmigrans de nido suo, sic vir qui derelinquit locum suum.
9 Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
Unguento et variis odoribus delectatur cor: et bonis amici consiliis anima dulcoratur.
10 Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
Amicum tuum, et amicum patris tui ne dimiseris: et domum fratris tui ne ingrediaris in die afflictionis tuæ. Melior est vicinus iuxta, quam frater procul.
11 Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
Stude sapientiæ fili mi, et lætifica cor meum, ut possis exprobranti respondere sermonem.
12 Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
Astutus videns malum, absconditus est: parvuli transeuntes sustinuerunt dispendia.
13 „Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
Tolle vestimentum eius, qui spopondit pro extraneo: et pro alienis, aufer ei pignus.
14 Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
Qui benedicit proximo suo voce grandi, de nocte consurgens maledicenti similis erit.
15 Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
Tecta perstillantia in die frigoris, et litigiosa mulier comparantur:
16 Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
qui retinet eam, quasi qui ventum teneat, et oleum dexteræ suæ vocabit.
17 Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
Ferrum ferro exacuitur, et homo exacuit faciem amici sui.
18 Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
Qui servat ficum, comedet fructus eius: et qui custos est domini sui, glorificabitur.
19 Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
Quomodo in aquis resplendent vultus prospicientium, sic corda hominum manifesta sunt prudentibus.
Infernus et perditio numquam implentur: similiter et oculi hominum insatiabiles: (Sheol h7585)
21 Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
Quomodo probatur in conflatorio argentum, et in fornace aurum: sic probatur homo ore laudantis. Cor iniqui inquirit mala, cor autem rectum inquirit scientiam.
22 Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
Si contuderis stultum in pila quasi ptisanas feriente desuper pilo, non auferetur ab eo stultitia eius.
23 Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
Diligenter agnosce vultum pecoris tui, tuosque greges considera:
24 Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
Non enim habebis iugiter potestatem: sed corona tribuetur in generationem et generationem.
25 (Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
Aperta sunt prata, et apparuerunt herbæ virentes, et collecta sunt fœna de montibus.
26 Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
Agni ad vestimentum tuum: et hœdi, ad agri pretium.
27 Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.
Sufficiat tibi lac caprarum in cibos tuos, et in necessaria domus tuæ: et ad victum ancillis tuis.
